21.nov 2014
Ceturtdiena tieši pirms gada viņam bija tieši tāda pati kā ikviena darbdiena. No rīta sešos pamodies, kopā ar ģimeni paēdis brokastis, steidzās uz vilcienu, lai nenokavētu darbu lielveikalā Maxima Zolitūdē. Darba stundas kā allaž lidoja, nevis vilkās, jo kasiera darbs patika. Pēcpusdienā kā vienmēr pircēju bija vairāk, pie kasēm cilvēki drūzmējās rindās. Un tad ieskanējās signalizācija, kas neapklusa vismaz pusstundu. Viņš apkalpoja vēl dažus pircējus, uzlika zīmīti, ka kase uz brīdi nestrādās, un aizgāja lūkot, kas notiek. Taču signalizācija apklusa, sāka skanēt lielveikalam ierastā mūzika, un darbs turpinājās... Līdz nogranda sprādzienam līdzīgs troksnis un dažu sekunžu laikā nogruva veikala griesti, aprokot pilnīgi neaizsargātus cilvēkus. Arī viņu. Mārtiņu