Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā deviņi aizdomās turētie

Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā pēdējo divu nedēļu Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki aizdomās turēto personu statusu piemērojuši vēl četrām personām – trim Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem par noziedzīgu bezdarbību un vienai iesaistītā uzņēmuma darbiniecei par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā Valsts policija pēdējo divu nedēļu laikā aizdomās turētā statusu piemērojusi vēl četrām personām, līdz ar to kopumā šajā lietā ir jau deviņi aizdomās turētie, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aizdomās turētā statuss piemērots arī trim Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem par noziedzīgu bezdarbību un vienai iesaistītā uzņēmuma darbiniecei par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Ar traģēdiju saistītā uzņēmuma darbiniecei tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi. Valsts policija arī uzsākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības.

Uzņēmuma SIA "Maxima Latvija" pārstāvis Jānis Beseris apstiprina, ka viena no aizdomās turētajām personām ir "Maxima Latvija" darbiniece, kas bija atbildīga par darba drošības jomu. Uzņēmums arī konstatējis, ka patlaban ir tikusi ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem. "Lai gan joprojām neesam saņēmuši pašu policijas lēmumu, tomēr, pārbaudot zemesgrāmatā pieejamo informāciju, esam konstatējuši, ka Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir tikusi ierobežota rīcības brīvība ar mūsu uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka šis lēmums tiešā veidā neatstāj un neatstās nekādu ietekmi uz uzņēmuma darbību," atzīmē Beseris.

Viņš piebilst, ka kriminālprocesa laikā uzņēmums sadarbojas ar Valsts policiju un turpinās to darīt arī turpmāk. "Tāpat arī varam vēlreiz apliecināt, ka mūsu veikalu darbība turpināsies, kā ierasts - šis Valsts policijas lēmums to neietekmē."

Savukārt visi trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki tiek turēti aizdomās par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Aizdomās turētajiem būvvaldes darbiniekiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Viens no būvvaldes darbiniekiem turpina strādāt Rīgas pašvaldībā, taču izmeklētāji nesaskata pamatu viņam to liegt. Būvvaldes darbinieki nav vadošie darbinieki, šodien preses konferencē sacīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Kopā šajā kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas - piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā.

Zolitūdes traģēdijas lietā piecas personas tiek turētas aizdomās pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas, kas bija spēkā 2013.gada 21.novembrī, proti, par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Par aizdomās turēto iepriekš atzīts sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš.

Mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam "HND grupa" un Kalinkas arhitektu birojam SIA "Kubs". Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu "CM Consulting".

Grišins norādīja, ka abas lietas plānots nodot kriminālvajāšanai marta otrajā pusē. Otra lieta ir tā, kas tika sākta pēc Valsts darba inspekcijas atzinuma, un tajā aizdomās turētā ir "Maxima" darbiniece. Arī viņai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Jaunas aizdomās turētās personas policija neplāno vairs atzīt, taču Grišins neizslēdz, ka to varētu darīt prokuratūra.