ES dalībvalstu intereses nesaskan: arī Austrija bloķē kārtējo ES sankciju paketi Krievijai
Vīne vēlas atvieglot Krievijai piemērotās sankcijas cerībā atgūt 2 miljardu eiro vērtos “Raiffeisen Bank” iesaldētos aktīvus Krievijā, informē izdevums “EUobserver”.
Maskava sodīja banku, kas pēc Ukrainas kara sākuma izlēma palikt Krievijas tirgū. Tā bija Kremļa simetriska atbilde Austrijas lēmumam iesaldēt krievu uzņēmēja Oļega Deripaskas 2 miljardu aktīvus. Krievija izvirzīja prasību par Deripaskas un “Raiffeisen Bank” (“RBI”) aktīvu apmaiņu. Pašlaik Austrija gatava piekrist un cenšas panākt ES pretimnākšanu un atvieglojumus Krievijai. Taču Baltijas un Ziemeļvalstis, Čehija, Polija un vairākas citas iebilst, uzskatot, ka Krievija to varētu izmantot, lai šantažētu citus. Francija un Vācija saglabā "nogaidošu" pozīciju.
Lielākie ES valstu investori Krievijā bija “RBI”, Austrijas un Francijas enerģētikas uzņēmumi “OMV” un “Total”, Francijas mazumtirgotājs “Auchan”, Itālijas lielveikalu ķēde “Metro” un Itālijas banka “UniCredit”. "Sliktākajā gadījumā mēs varētu piedzīvot ES aktīvu atsavināšanu 30 līdz 40 miljardu eiro vērtībā," skaidro finanšu konsultants Endrjū Barkhota.
Lielāko pretestību izrāda Ungārijas un Slovākija. Ungārija cenšas panākt atbrīvojumu no ES rosinātā aizlieguma importēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi. Tikmēr Slovākija cenšas panākt iekšdedzes dzinēju aizlieguma atlikšanu līdz 2035. gadam autobūves nozares aizsardzībai. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico jautājumu cenšas "atlikt" līdz ES līderu samitam 23. oktobrī.
Slovākija ir viena no autobūves līdervalstīm ES, pateicoties “Volkswagen”, “Kia”, “Jaguar Land Rover” un “Peugeot” ražotnēm. “EUobserver” intervētie Eiropas diplomāti stāsta, ka slovāku premjers Roberts Fico tādā veidā varēs panākt simboliskas EK piekāpšanās, bet "ja pārāk ilgi nepretosies 19. sankciju paketei."
Augustā Eiropas Komisija solīja, ka 19. sankciju pakete tiks ieviesta līdz septembra beigām, tomēr septembra vidū lēmumi tika atlikti uz nenoteiktu laiku.