Zolitūdes lietā aizdomās turamā statuss arī arhitektam Kalinkam

© kasjauns

Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā aizdomās turētā statuss piemērots vēl vienai personai, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešais aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors. Viņš pats aģentūrai LETA to apstiprināja.

Šodien, Zolitūdes kriminālprocesa izmeklēšanā procesa virzītājs atzinis par aizdomās turēto vēl vienu personu, un šai personai kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, informē policija.

Tāpat procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par to, ka tiek sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai vēl vienai juridiskai personai.

Kopumā patlaban trīs fiziskās personas atzītas par aizdomās turētajām un pret divām juridiskajām personām nolemts sākt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesu.

Arhitektu birojs SIA "Kubs" reģistrēts 1991.gadā, uzņēmuma reģistrētais pamatkapitāls ir 4020 lati (5720 eiro). "Kuba" īpašnieki ir Dace Putniņa (92,54%) un Andris Kalinka (7,46%), liecina "Firmas.lv" informācija. Līdz 2011.gadam uzņēmuma līdzīpašniece bija arī Daces Putniņas un Andra Kalinkas māte arhitekte Zane Kalinka.

"Kubs" valdē ir trīs valdes locekļi - Zane Kalinka, Andris Kalinka un Dace Putniņa, katram no viņiem ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

Pēc notikušās traģēdijas Zane Kalinka un Andris Kalinka uz izmeklēšanas laiku nolēma apturēt savu arhitektu sertifikātu darbību, neiesaistoties nevienā projektā.

Arhitektu biroja "Kubs" līdzīpašniece Dace Putniņa ir Zolitūdes projekta ģenerāluzņēmēja "Re&Re" līdzīpašnieka Didža Putniņa dzīvesbiedre, taču konkrētajā projektā nebija aktīvi iesaistīta, iepriekš aģentūrai LETA uzsvēra "Re&Re" biznesa attīstības un komunikācijas direktore Mārīte Straume.

"Kubs" 2013.gadā strādāja ar 634 394 eiro apgrozījumu un guva 126 093 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. 2012.gadā arhitektu biroja apgrozījums bija 955 444 eiro un tika gūta 338 787 eiro peļņa.

Arhitektu birojs 2013.gadā strādāja pie projektiem "Multifunkcionālais centrs Rīgā, kvartāla daļā starp Tērbatas, Krišjāņa Barona, Blaumaņa un Dzirnavu ielām", "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Dzirciema ielā, Rīgā". Birojs iepriekš jau ir realizējis daudzus pazīstamus projektus, starp kuriem pazīstamākie ir tirdzniecības un biroju centri Tērbatas un Lāčplēša ielu krustojumā, viesnīcas "Rīdzene" rekonstrukcija, Mežotnes pils rekonstrukcija, "Chrysler" centrs Krasta ielā, biroju komplekss "Baltais vējš" un daudzi citi.

Portāls "Pietiek.com" 2013.gadā ziņoja, ka vēl 2013.gada 26. novembrī "Lursoft" un Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes rādīja, ka arhitektu firmai "Kubs" pieder četras automašīnas - luksus klases auto "Porsche Cayenne", BMW 735 un 2010.gada izlaiduma "Land Rover Discovery", kā arī "Mercedes Benz C180". Savukārt jau trīs dienas vēlāk datu bāzes rādīja, ka "Kubam" vairs nepieder neviens auto.

"Pietiek.com" noskaidroja, ka visas četras automašīnas nonākušas SIA "Ella" īpašumā. Šīs SIA valdes locekļi ir Andris Kalinka un Zane Kalinka, bet vienīgais īpašnieks ir vēl viens Kalinku ģimenes pārstāvis - Juris Kalinka.

Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā vienai juridiskai personai tiesa kā ierobežojošu līdzekli piemērojusi mantas arestu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš gan intervijas laikā neminēja, kurai juridiskai personai šis mantas arests ticis piemērots.

Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas lietā policija piemērojusi aizdomās turētā statusu sagruvušās ēkas būvinženierim Sergetam un veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Savukārt pret kādu juridisko personu ir pieņemts lēmums vērst piespiedu ietekmēšanas līdzekli.

Sergetam un Gulbim tiesa vakar kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais