Zemnieki

Ja nākamā gada ražas sezona būs slikta, lauksaimnieki vairs nespēs atrast rezerves, lai gadu pārdzīvotu, un tāpēc ir prognozējami masveida bankroti, aģentūrai LETA pastāstīja "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Gandrīz visā Eiropā lauksaimnieki rīko protestus – pat arī tādās valstīs, kur, šķiet, zemniekiem no Eiropas Savienības fondiem ir atvēlēta vislielākā labvēlība, kā Nīderlandē un Francijā. Ir mazliet mulsums skatīties, ka zemnieki – miljonāri, kas brauc ar mersedesiem un lieto laukā visjaunāko “John Deere” tehniku, kas maksā simtus tūkstošu eiro, ir tādā izmisumā, ka iesaistās diezgan pat neadekvātos protestos ar ceļu bloķēšanu un mēslu izgāšanu pie varas iestāžu durvīm. Bagātie arī raud?

Viena no protestos paustajām zemnieku prasībām ir “birokrātijas mazināšana”, galvenokārt ar to domājot lauksaimniecības datu bāzu vienkāršošanu un mazāk prasību pēc atskaitēm. Taču ir kāda sadaļa, kurā kontrole patiesībā esot nepietiekama – vismaz tā uzskata Eiropas Prokuratūra (EPPO). Tie ir privātā sektora iepirkumi, kuriem līdzekļi nāk no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, tāpēc tā uzskatāma par nodokļu maksātāju naudu. Rodoties aizdomām par krāpšanu, Lauku atbalsta dienests (LAD) līdzfinansējuma izmaksu aptur. Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” EPPO gan atzīst – zemnieku gadījumi, kas nonākuši tās redzeslokā, visticamāk, ir aisberga pati smaile.

Lauksaimniekiem vēl ieplānotas divas tikšanās, bet līdz ceturtdienas vakaram vai piektdienas pusdienlaikam būs skaidrs vai lauksaimnieki rīkot tālākus protestus Rīgā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviju Siliņu (JV) medijiem sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pirmdien vairākās vietās Latvijā ielās ar savu tehniku izbrauca lauksaimnieki, izvirzot virkni prasību valdībai, bet nevienošanās gadījumā solot "doties uz Rīgu".

Lauksaimnieki šodien 16 Latvijas pilsētās rīkos protestus, aģentūru LETA informēja biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrība "Zemnieku saeima" nākamnedēļ visā Latvijā plāno rīkot lauksaimnieku protestus, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā.

Latvijā zemnieki apsver iespēju rīkot protestus, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijā zemniekiem apdrošināšanas atlīdzībās šogad astoņos mēnešos, kompensējot dažādus zaudējumus, ir izmaksāti kopumā 18,5 miljoni eiro, kas ir par 30% vairāk nekā pirms gada, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) pārstāvji.

Septembra vidū lielākā daļa Latvijas saimniecību ražu ir pilnībā nokūlušas, palikušas tikai nelielas platības ar griķiem, pupām un vasaras rapsi, aģentūrai LETA stāstīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Lauksaimniekiem ir būtiski, lai septembrī būtu piemēroti laika apstākļi ziemāju sējai un tie uzkrātu pietiekamu mitruma daudzumu ziemā, aģentūrai LETA sacīja graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Latvijas zemnieki ir bažīgi par šā gada graudaugu ražas kvalitāti, turklāt paredzētais ražas sarukums, kas daudzviet Latvijā varētu sasniegt līdz 50% salīdzinājumā ar 2022.gadu, kopsummā, visticamāk, negatīvi ietekmēs pārtikas cenas, pauž kolektīvās finansēšanas platformas "Lande" agronoms Guntis Laicāns.

Šogad jaunajiem lauksaimniekiem atbalstam uzņēmējdarbības uzsākšanai paredzēti 7,48 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Lauksaimniecībā šis gads kopumā varētu būt izdevies, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Ja tuvākajās dienās Latvijā nebūs nokrišņu, lietavu laikā nolijušais ūdens pazudīs un sējumiem netiks nodarīti bojājumi, informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība "Zemnieku saeima" aicina Satiksmes ministriju (SM) no Krievijas atgriezt Latvijā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) piederošos vagonus.

Liela daļa zemnieku turpmākajos gados saņems vēl mazāku Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu nekā līdz šim, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, komentējot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KPL) stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu. 

Trešdienas rītā, pie VARAM ēkas, Peldu ielā 25, bija sapulcējušies vairāki Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji, lai protestētu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (AP) iesniegtu prasību par publisku atvainošanos, Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) darbības pārskatīšanu un dialoga veidošanas nepieciešamību. Protestētāji bija ieradušies vairākos desmitos automašīnu, kas dekorētas ar siena ķīpām, piena kannām, ozolu zariem un eglēm. Tāpat uz automašīnu piekabēm un sāniem bija izvietotas izkārtnes ar saukļiem "Darbi vieno, politika šķeļ!", "Pleš, nedzen sviestu!", "Esam par zaļu Latviju! Esam pret nozares apmelošanu!", "Pleš, nešķel sabiedrību!", un citiem. Automašīnu rinda riņķoja ap ministrijas ēkas kvartālu, signalizējot un pievēršot uzmanību ar gaismas elementiem. Protesta akcijas laikā lauksaimniecības un mežsaimniecības organizāciju pārstāvji mēģināja novietot siena ķīpas arī pie VARAM ēkas galvenās ieejas, taču pašvaldības policijas darbinieki, kas uzraudzīja protesta norisi un koordinēja mašīnu plūsmu, tās lika novākt. Avots: LETA

Aukstā un sniegiem bagātā ziema, vēlais pavasaris un meža zvēru aktivitātes atnesuši rūpju pilnas dienas lauksaimniekiem – liela daļa sējumu ir nopostīti.

Graudkopībā šis gads Latvijā, visticamāk, nebūs tik labs kā pagājušais, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.