Vēl nav izlemts, vai zemnieki ar smago lauksaimniecības tehniku "šturmēs" Rīgu
Lauksaimniekiem vēl ieplānotas divas tikšanās, bet līdz ceturtdienas vakaram vai piektdienas pusdienlaikam būs skaidrs vai lauksaimnieki rīkot tālākus protestus Rīgā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviju Siliņu (JV) medijiem sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš piebilda, ka saskaņojums ar Rīgas domi norit "pilnā sparā", tāpēc jautājums par protestu paliek aktuāls.
Lazdiņš gan norādīja, ka jau labu laiku no valdības ir pozitīvas tendences. "Mēs būtu bijuši priecīgi, ja šāda procesu virzība uz mērķētu rezultātu būtu, sākot jau ar novembri, bet šobrīd jau tas uzņemtais temps ir ļoti ātrs, un mēs pat dažkārt baidāmies vai tik tādā steigā nepieļausim kādas kļūdas," viņš atzina.
Vienlaikus viņš norādīja, ka premjere paudusi izpratni par lauksaimnieku problēmām, kāpēc protesti ir, kas ir cēloņi un kā tos novērst. "Šī apņemšanās, koordinēta sadarbībā kopā ar atbildīgajām ministrijām Eiropas Savienība (ES), tā ir premjeres apņemšanās un mūsu vēlme," sacīja Lazdiņš.
Viņš informēja, ka lielākie ar birokrātiju saistītie jautājumi jau ievietoti Tiesību aktu portālā, Krievijas importa aizliegumu Saeima gatava apstiprināt jau pat nākamnedēļ, bet tranzīta jautājums nav atrisināts.
"Mums ir nepieciešama tikšanās ar Ārlietu ministru, lai varam šo jautājumu aktualizēt," uzvēra Lazdiņš, norādot ka lauksaimniekiem nav pieņemami, ka ES apkalpo Krievijas graudus.
Taujāts par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 5% likmi augļiem un dārzeņiem atkal ieviešanu, Lazdiņš norādīja, ka ceturtdien plānota saruna ar Finanšu ministriju. Lauksaimnieki sagaida ne tikai diskusiju, bet arī to, lai pēc izvērtēšanas tiktu pieņemti politiski atbildīgi lēmumi.
Savukārt ilggadīgo zālāju saglabāšanas jautājumā notiks sadarbība ar Lietuvas kolēģiem, kā arī Siliņa ir apņēmusies jautājumu aktualizēt ES līmenī. Savukārt nacionālā līmenī Siliņa akceptējusi, ka papildus zemes apgrūtinājumi netiks ieviesti, jo pretējā gadījumā ap 300 000 - 400 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu jāizņem no ražošanas, bez ES kompensācijām.
Jau ziņots, ka pirmdien, 5.februārī, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē notika lauksaimnieku protesti., kuros piedalījās aptuveni 2000 dalībnieku.
Lazdiņš aģentūrai LETA pauda, ka kopš pagājušā gada novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces, kurā lauksaimnieki iesniedza Zemkopības ministrijai un ministram Armandam Krauzem (ZZS) prasības nozares sakārtošanai, līdz šim ir izpildīta tikai viena.
"Latvijas lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns, un tas aumaļām līst pāri malām. Ar nožēlu jāatzīst, ka esošās valdības sastāvs īpaši izceļas ar savu aroganci un vienaldzību," uzsvēra Lazdiņš.
Protesta laikā zemnieki vēlējās panākt Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēja importa aizliegumu bez pārejas perioda, PVN samazinātās likmes 5% apmērā atjaunošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām dārzeņiem, birokrātijas mazināšanu lauksaimniecības nozarē, plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām, kā arī atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.