zāliens

Pieredzējuši dārznieki apgalvo, ka lietoti tējas maisiņi var būt labvēlīgi augiem, augsnei un zālājam un pat palīdzēt cīnīties pret dažiem kaitēkļiem, raksta “Homes & Gardens”. Lūk, kā izmantot tējas maisiņus, lai uzlabotu zāliena stāvokli!

Saglabāt savu zālienu un dārzu zaļu ir vienkārši, izmantojot šos padomus bez ķīmiskajām vielām.

Sinoptiķi prognozē, ka šī varētu būt sausa vasara. Lai izvairītos no zāliena izdegšanas, izveidojiet jau laikus efektīvu laistītāju.

Sū­nas zā­lie­nā sa­gā­dā rai­zes ne vie­nam vien dārz­ko­pim, bet to uz­veik­ša­na ne­re­ti kļūst par ne­ie­spē­ja­mo mi­si­ju. An­sis Birz­nieks, dār­zu māk­slas uz­ņē­mu­ma Ga­lan­tus īpaš­nieks un zā­lie­nu eks­perts, uz­ska­ta, ka «pa­ma­ta ie­mes­li, kā­dēļ zā­lie­nā ie­mā­jo sū­nas, ir gai­sa trū­kums aug­snē un tās sa­blī­vē­ša­nās».

Ie­rasts do­māt, ka rū­pes par zā­lie­nu sva­rī­gas ti­kai pa­va­sa­rī un pa­šā va­sa­ras piln­brie­dā, ta­ču tā glu­ži nav. Arī augus­ta iz­ska­ņā un ru­de­nī mau­ri­ņa kop­ša­nas dar­bi ir ak­tu­āli – tas piln­vēr­tī­gi jā­sa­mēs­lo veik­smī­gai pār­zie­mo­ša­nai un, lai zā­les se­ga ne­zau­dē­tu sa­vu glī­to iz­ska­tu, jā­tur­pi­na re­gu­lā­ri pļaut.

Šovasar daudz biežāk nekā citkārt mums jādzird apzīmējums «sirmais zāliens». Sausuma un karstuma ietekmē daudzviet ainava izmainījās līdz nepazīšanai, un daudzās vietās, kur bija pierasts redzēt spirgti zaļu mauriņu, joprojām vīd sausas, dzeltenīgas zāles laukumi. Pēdējā laikā gan arī nedaudz uzlija lietus, bet vai ar to pietiek, lai zālīte varētu atgūties?

Priekš­sta­ti par to, kā­dam jā­būt zā­lie­nam, cil­vē­kiem ir ļo­ti at­šķi­rī­gi. Viens prie­cā­jas par pie­ne­nēm, cits cen­šas tās vis­iem spē­kiem iz­skaust, da­žam nav ie­bil­du­mu pret ābo­li­ņu, cits to uz­ska­ta par dārz­ko­pja ne­go­du.

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnesis Aldis Vīksne lēmis daļēji apmierināt SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde" (JNĪP) pieteikumu pret Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), atzīstot par prettiesisku dienesta faktisko rīcību, glābšanas darbu laikā pārvietojoties ar specializēto transportlīdzekli pa zaļo zonu pie mājas Jelgavā.

Priekš­sta­ti par to, kā­dam jā­būt zā­lie­nam, cil­vē­kiem ir ļo­ti at­šķi­rī­gi. Viens prie­cā­jas par pie­ne­nēm, cits cen­šas tās vis­iem spē­kiem iz­skaust, da­žam nav ie­bil­du­mu pret ābo­li­ņu, cits to uz­ska­ta par dārz­ko­pja ne­go­du.

Visu vasaru zaļais mauriņš ir priecējis acis un lutinājis mūsu pēdas kā maigs, mīksts paklājs. Gaidot rudeni, pienācis laiks zālienu palutināt.

Tas, ka cilvēki arvien biežāk atsakās no ogulāju, augļu koku un dārzeņu stādījumiem pie saviem mājokļiem vai vasarnīcām, to vietā atvēlot vairāk platības zālienam, ir pierasta lieta. Daudzi atzīst, ka zāliens sagādā mazāk raižu, rada lielāku plašuma sajūtu pagalmā un patīk fiziski aktīviem ģimenes locekļiem – gan maziem, gan lieliem. Zāliena sakopšana var kļūt par vienu no svarīgākajiem pavasara talkas pasākumiem.

Ja liekas, ka zem zāliena ir zeme, tad tur ir kas vairāk. Mārtiņš Šternbergs ir viens no nedaudzajiem, kurš Latvijā pārstāv grīnkīpera profesiju.

Priekšstati par to, kādam jābūt zālienam, cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi. Viens priecājas par pienenēm, cits cenšas tās visiem spēkiem izskaust, dažam nav iebildumu pret āboliņu, cits to uzskata par dārzkopja negodu.