Priekšstati par to, kādam jābūt zālienam, cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi. Viens priecājas par pienenēm, cits cenšas tās visiem spēkiem izskaust, dažam nav iebildumu pret āboliņu, cits to uzskata par dārzkopja negodu.
«Dzīvojot pilsētas vidē, cilvēki biežāk vēlas pie savas mājas iekopt līdzenu, rūpīgi pļautu zālienu, kurā dominē graudzāles un pēc iespējas nav piemaisījumu,» stāsta SIA Baltic Agro dārzkopības produktu menedžeris Pēteris Langrāts. «Šāds zāliens ir rūpīgi jāmēslo un jākopj, ja gribam, lai tam būtu dekoratīva vērtība.
Nemēslots zāliens gan bojā neaizies, bet tur iznīks prasīgākās graudzāles un tukšās vietas ieņems āboliņš, pienenes un citi maura augi, kādi redzami parastā lauku sētā.
No pavasara līdz rudenim zāliens tiek regulāri pļauts, bet nopļautā zāle parasti nonāk komposta kaudzē, līdz ar to mēs aiznesam projām arī barības vielas. Ja grib uzturēt tīru un koptu partera zālienu, tad nopļautais ir jāaizvāc, lai vecās sasmalcinātās augu atliekas nevarētu sakrāties, nosēsties un veidot stingru slāni, ko pēc tam grūti izplēst ar vertikulētāju.
Ja nopļautās zāles atliekas zāliena saimniekam netraucē vai ja pļauj ik pēc piecām dienām, tad nopļauto masu var samulčēt un atstāt. Ja pļauj retāk, tad nopļautais jāsagrābj un jāaizvāc, jo tajās vietās zāle izdeg un nīkuļo.
Pavasarī, tiklīdz ir nokusis sniegs, aiztecējuši virsūdeņi un zāliens ir pietiekami sauss, lai pa to varētu normāli staigāt, to nogrābj vai veic vertikulēšanu – ar speciālu ierīci zālienā tiek iegrieztas joslas, caur kurām augsnē ieplūst gaiss, nedaudz tiek sagrieztas arī saknes, un tas liek augiem sacerot un dzīt jaunas saknes; vienlaikus tiek izrautas arī vecās augu atliekas. Ja gribam kvalitatīvu zālienu, tad šāds process ir jāveic reizi gadā.
Vertikulēšanu var veikt arī rudenī, bet parasti pēc tās zāliens kādu nedēļu vai divas neizskatās īpaši pievilcīgs, tāpēc cilvēkiem ir žēl šo apstrādi veikt zāles augšanas laikā, kad tā ir skaisti zaļa. Par piemērotāku laiku daudzi uzskata pavasari, kad nekāds izteiksmīgais skaistums vēl nav manāms.
Pēc vertikulēšanas seko zāliena mēslošana. Pavasarī lieto mēslojumu ar augstāku slāpekļa saturu. Šajā gadalaikā gaisa temperatūra un augsnes temperatūra ir pietiekami zema, arī augsnes mitrums ir pietiekams, tāpēc mēslojums šķīst lēnāk un tiek lēnāk uzņemts. Šis mēslojums ir speciāli veidots, lai šķīstu lēnām.
Ar pirmo mēslojumu pavasarī zālienam nodrošina pietiekamu barības vielu daudzumu līdz Jāņiem, kad var rasties nepieciešamība mēslot otrreiz.
Ap Jāņiem apstākļi ir mainījušies, ir pavisam cita augsnes un gaisa temperatūra, un mēslojums ar augstu slāpekļa saturu vairs nav piemērots, jo tas šķīst un tiek uzņemts tik ātri, ka nevar vien spēt zālienu pļaut.
Dažiem šķiet, ka vislabāk ir pļaut zālienu ļoti zemu, kā redzēts sporta laukumos. Katrai zāliena sugai ir savs augšanas augstums. Sporta laukumi ir profesionāli kopti, regulāri pļauti un mēsloti, un tiem ir nodrošināti ļoti labvēlīgi apstākļi, lai varētu uzturēt zemo pļāvumu. Mājas apstākļos nav ieteicams zāli pļaut zemāk par 3 cm, jo tad apkārtējās vides iedarbība ir ļoti izteikta – saulei spīdot, īsā zāle uzkarst, augsne ātri izkalst, karstums tiek pie saknēm, veidojas dzelteni laukumi, atsevišķas graudzāles iet bojā, un paliek tikai izturīgākās, kas parasti nav skaistākās. Tukšās vietas ieņem nezāles.
Normāli ir atstāt zāli vismaz 5 cm augstumā. Labos apstākļos to var pļaut mazliet zemāk, ja iestājas karstums – augstāk. Katra pļaušana zālei sagādā atkal jaunu stresu. Tas ir sevišķi liels, ja zāli izaudzē garu un tad lielu daļu nogriež.
Problēmas zālieniem rada sūnas. Ir speciāls pretsūnu mēslojums, ko lieto pavasarī. Tas iznīcina sūnas un dod zālei barības vielas, lai tā augtu.
Pirms pretsūnu mēslojuma lietošanas sūnas izplēš ar vertikulētāju vai grābekli. Šis mēslojums maina augsnes reakciju, zāle var aizņemt tukšās vietas un sacerot, zāliens atgūst dekoratīvu izskatu.
Zāliena mēslojums, īpaši pretsūnu mēslojums, satur daudz sēra, dzelzs un citu elementu. Šo mēslojumu nav ieteicams lietot mitrā laikā, jo, nonākot uz celiņu seguma vai citām virsmām, mitruma ietekmē rodas brūni traipi, kas saglabājas ilgi un nav nomazgājami. Mēslojumu vēlams kaisīt sausā laikā un tūlīt noslaucīt granulas no virsmām, kur tās nejauši nokļuvušas.
Sūnas aug vidē, kur nav daudz barības vielu. Ap Jāņiem zālienam ir jādod jauna mēslojuma deva, lai zālei būtu spēks augt.
Barības vielu trūkums nav vienīgais cēlonis, kāpēc aug sūnas. To nosaka arī gaisa trūkums, sablīvēta augsne, paaugstināts mitrums, nepareizs Ph līmenis u.c. Nenovēršot šos faktorus, sūnas atgriežas. Ja tos novērst nav iespējams, tad pretsūnu mēslojums vajadzīgs katru gadu no pavasara līdz vasaras otrajai pusei, kamēr zāliens tiek aktīvi lietots.
Specializētajam zāliena mēslojumam ir ļoti smalkas granulas, kas tūlīt izbirst cauri zālei līdz zemei, nerada vizuālu defektu un netraucē zālienu tūlīt lietot.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Baltic Agro