Sūnas zālienā! Kā ar to cīnīties?

© Pixabay

Sū­nas zā­lie­nā sa­gā­dā rai­zes ne vie­nam vien dārz­ko­pim, bet to uz­veik­ša­na ne­re­ti kļūst par ne­ie­spē­ja­mo mi­si­ju. An­sis Birz­nieks, dār­zu māk­slas uz­ņē­mu­ma Ga­lan­tus īpaš­nieks un zā­lie­nu eks­perts, uz­ska­ta, ka «pa­ma­ta ie­mes­li, kā­dēļ zā­lie­nā ie­mā­jo sū­nas, ir gai­sa trū­kums aug­snē un tās sa­blī­vē­ša­nās».

Mie­ri­not dār­zu īpaš­nie­kus, ku­ri cī­nās ar sū­nām zā­lie­nā, eks­perts at­gā­di­na, ka ne­va­ja­dzē­tu par šā­du si­tu­āci­ju šaus­mi­nā­ties, jo ar pro­blē­mu cī­nās dau­dzi. Tā­pat jā­at­ce­ras, ka «pa­sau­lē po­pu­lā­ri ir arī sū­nu dār­zi, kas var kal­pot par īpa­šu pa­gal­ma ak­cen­tu». Lai iz­slēg­tu to, ka pie vai­nas va­rē­tu būt ne­vē­la­mas iz­mai­ņas aug­snes ķī­mis­ka­jā sa­stā­vā, A. Birz­nieks ie­sa­ka vis­maz rei­zi di­vos ga­dos veikt aug­snes ana­lī­zes, lai pār­lie­ci­nā­tos, vai tā nav par skā­bu, un kon­tro­lē­tu no­dro­ši­nā­ju­mu ar ba­rī­bas vie­lām.

Ie­pe­ri­nās ēnai­nās vie­tās

Pēc A. Birz­nie­ka do­mām, sū­na zā­lie­nā lie­ci­na par gai­sa trū­ku­mu aug­snē un zā­lie­nam ne­lab­vē­lī­giem aug­ša­nas ap­stāk­ļiem. Pa­stāv uz­skats, ka, ja zā­lie­nā ie­dzī­vo­ju­sies sū­na, tad vai­na ir skā­bā aug­snē. «Dau­dzu ga­du ga­ru­mā, da­žā­dos ob­jek­tos vei­cot ana­lī­zes, es­mu pār­lie­ci­nā­jies, ka lie­lā­ka­jā da­ļā zā­lie­nu ar aug­snes skā­bu­mu viss ir kār­tī­bā. Pro­blē­ma ir ci­ta,» viņš uz­sver. Sa­vā prak­sē eks­perts no­vē­ro­jis, ka sū­nas zā­lie­nā lie­lā­ko­ties sa­sto­pa­mas ēnai­nās vie­tās un dār­zos, ku­ros aug lie­li ko­ki. «Ko­ki nav ti­kai ēnas me­tējs, kā va­rē­tu lik­ties. Pa­stāv arī ot­ra pro­blē­ma - sak­ņu sis­tē­ma, kas se­viš­ķi la­pu ko­kiem ir iz­teik­ti sek­la, līdz ar to koks uz­sūc no aug­snes mit­ru­mu.»

Bū­tisks as­pekts, kas vei­ci­na sū­nu ra­ša­nos, ir tas, ka aug­sne, pār ku­ru krīt ēna, ie­vē­ro­ja­mi ātr­āk sa­blī­vē­jas, jo ta­jā no­nā­ku­šais mit­rums il­gāk žūst. «Ar mit­ru­mu no aug­snes tiek iz­spiests gaiss, ta­ču zā­lie­na sak­nes bez skā­bek­ļa ne­var augt. Sū­nām nav sak­ņu, tā­pēc tās la­bi jū­tas tie­ši šā­dās vie­tās.»

Kā cī­nī­ties?

Ja pēc veik­ta­jām ana­lī­zēm jā­se­ci­na, ka skā­ba aug­sne nav pie vai­nas ne­vē­la­mo augu klāt­būt­nei pie­mā­jas mau­ri­ņā, vie­nī­gais veids, kā cī­nī­ties ar si­tu­āci­ju, ir zā­lie­nu ae­rēt - vē­di­nāt, ap­gā­dāt ar gai­su. «Sva­rī­gi ir ne­jaukt ae­rā­ci­ju ar ver­ti­ku­lē­ša­nu. Ae­rā­ci­ja no­dro­ši­na gai­sa ie­va­dī­ša­nu aug­snē līdz pat vai­rā­kiem des­mi­tiem centi­met­ru (dār­za ga­dī­ju­mā gan pa­ras­ti no pie­ciem līdz sep­ti­ņiem centi­met­riem), bet ver­ti­ku­lē­ša­nas lai­kā lie­lā­ko­ties tiek sa­grai­zī­ta ti­kai ve­lē­nas virs­kār­ta pus­ot­ra līdz di­vu centi­met­ru dzi­ļu­mā,» skaid­ro A. Birz­nieks. Līdz­ās zā­lie­na ap­gā­dā­ša­nai ar skā­bek­li šī pro­ce­dū­ra uz­la­bos arī gai­sa, ūdens un ba­rī­bas vie­lu ap­mai­ņu, kas ir bū­tis­ki ve­se­lī­gam zā­lie­nam.

Pixabay

Sa­vu­kārt ver­ti­ku­lē­ša­na no­zī­mē ver­ti­kā­lu zā­lie­na pļau­ša­nu, kad ar spe­ci­ālu ie­kār­tu zā­lie­na ve­lē­nu sa­grai­za. Pro­ce­sa lai­kā no ve­lē­nas virs­kār­tas iz­tī­ra tā sau­ca­mo zā­lie­na fil­cu jeb at­mi­ru­šo, no­pļau­to zā­li, la­pas un ci­tus at­kri­tu­mus, kas sa­krā­jas tie­ši uz aug­snes un to no­blī­vē. Ver­ti­ku­lē­ša­na arī iz­re­ti­na un sa­grai­za zā­lie­na augus, ra­dot jaun­us, da­ļē­ji iz­nī­ci­not plat­lap­ju ne­zā­les un do­dot vie­tu jaun­ai zā­lie­na pa­au­dzei. Augst­a lī­me­ņa zā­lie­nam ver­ti­ku­lē­ša­na bū­tu jā­veic vis­maz di­vas rei­zes ga­dā un vis­maz vie­nu rei­zi ga­dā tā jā­pa­pil­di­na ar pie­sē­ša­nu.

Ne­bei­dza­ma cī­ņa

«Ko­pu­mā jā­teic, ka cī­ņa ar sū­nām zā­lie­nā ir ne­bei­dza­ma - īpa­ši vie­tās, kur re­ti ie­spīd sau­le vai ko ap­ēno lie­li ko­ki. Pa­va­sa­ra vai va­sa­ras se­zo­nā mē­ģi­nā­ju­mi at­brī­vo­ties no sū­nām var iz­do­ties, bet pēc zie­mas jā­se­ci­na, ka tā at­kal ir sa­vai­ro­ju­sies. Pa­ras­ti ie­sa­ku cil­vē­kiem sa­prast, ko vis­pār gai­da no zā­lie­na - ja vē­las eks­tra kva­li­tā­ti sū­nas vei­ci­no­šos ap­stāk­ļos, sa­nāks mal­di­nāt pa­šam se­vi,» teic A. Birz­nieks.

Par pie­tie­ka­mi efek­tī­viem cī­ņā ar sū­nām eks­perts at­zīst ķī­mis­kos pret­sū­nu mēs­lo­ju­mus, ta­ču at­gā­di­na, ka ar tiem ne­va­ja­dzē­tu aiz­rau­ties: «Šā­du mēs­lo­ju­mu sa­stā­va pa­ma­tā ir slā­pek­lis un dzelzs sul­fāts, tā­pēc tos nav ie­tei­cams lie­tot re­gu­lā­ri. Op­ti­mā­li bū­tu no­mēs­lot zā­lie­nu ar šā­du lī­dzek­li pa­va­sa­rī un ru­dens sā­ku­mā, ne bie­žāk.»

Pixabay

Se­cī­ga at­ve­se­ļo­ša­na

Zā­lie­nus, ku­ros sū­nas ne­mi­tī­gi at­grie­žas, A. Birz­nieks ie­sa­ka div­reiz ga­dā ver­ti­ku­lēt. «Pa­va­sa­rī tas jā­da­ra ap­mē­ram tad, kad zā­liens ir jau di­vas trīs rei­zes no­pļauts, ag­rāk no­teik­ti ne. Ot­ra rei­ze va­rē­tu būt sep­tem­bra sā­kums, lai zā­liens vēl pa­spēj sa­ņem­ties pirms zie­mas. Ja zā­liens būs spē­cīgs, ir daudz ma­zā­ka ie­spē­ja­mī­ba, ka ta­jā ie­mi­ti­nā­sies sū­nas, bet, kā jau tei­cu, uz vis­iem lai­kiem no tām va­ļā tikt va­rē­tu arī ne­iz­do­ties,» eks­perts stās­ta un mu­di­na, ka piln­vēr­tī­gā­kam efek­tam zā­lie­na at­ve­se­ļo­ša­nai jā­no­ris se­cī­gi - vis­pirms tas jā­ver­ti­ku­lē, bet pēc tam jā­mēs­lo un, ja ne­pie­cie­šams, arī jā­pie­sēj. «Jo kom­plek­sā­ka būs cī­ņa, jo lie­lā­ki pa­nā­ku­mi,» uz­sver A. Birz­nieks.

Ie­gā­dā­jo­ties zā­lie­na sēk­las, A. Birz­nieks ie­sa­ka iz­vē­lē­ties tā­das, kas pa­re­dzē­tas ēnai­nām vie­tām - arī tas būs pa­pil­du dro­šī­bas ga­rants, ka mīk­sta­jā pie­mā­jas mau­ri­ņā ne­ie­zag­sies ne­lūg­tas vieš­ņas.

Dzīvo gudri!

Melnā piektdiena ir kļuvusi par iepirkšanās svētkiem, kas vilina ar īpašām atlaidēm un it kā neatvairāmiem piedāvājumiem. Tomēr, lai šis laiks neizvērstos par nevajadzīgu pirkumu maratonu ar liekiem izdevumiem, būtiski ir iepirkties pārdomāti.

Svarīgākais