Tas, ka cilvēki arvien biežāk atsakās no ogulāju, augļu koku un dārzeņu stādījumiem pie saviem mājokļiem vai vasarnīcām, to vietā atvēlot vairāk platības zālienam, ir pierasta lieta. Daudzi atzīst, ka zāliens sagādā mazāk raižu, rada lielāku plašuma sajūtu pagalmā un patīk fiziski aktīviem ģimenes locekļiem – gan maziem, gan lieliem. Zāliena sakopšana var kļūt par vienu no svarīgākajiem pavasara talkas pasākumiem.
Ja rudenī viss kārtīgi aprūpēts, tad darba būs mazāk, bet diemžēl gadās, ka nevaļas vai nepatīkamo laika apstākļu dēļ vasaras mītne sen nav apmeklēta, mauriņš atstāts novārtā un tagad pretī rēgojas pērnā kūla, sakritušas lapas, sausie zari un vēja atpūstas drazas. Sablīvējušās vecās zāles atliekas traucē jaunajai zālītei dīgt un elpot. Tad nu jāķeras pie darba.
Mums katram ir savi uzskati par to, kādam jābūt zālienam. Ja labi apčubināts, zaļš un līdzens mauriņš mājas priekšā ir saimnieka lepnums un veiksmes stāsts, tad tas prasa ļoti rūpīgu mēslošanu un kopšanu, citādi pēc laika zaudēs savas dekoratīvās īpašības. Šāda zāliena īpašnieki parasti seko, lai tajā augtu vienīgi graudzāles un cenšas iznīdēt pienenes, āboliņu un citus nepiederīgus augus. Citi neizvirza tik augstas prasības, bet tik un tā vēlas, lai zālīte būtu jauka, mīksta un patīkama pēdām.
Vertikulēšana
Pirmais darbs pavasarī, tiklīdz ir nokusis sniegs, aiztecējuši virsūdeņi un zāliens ir pietiekami sauss, lai pa to varētu normāli staigāt, ir zāliena nogrābšana ar grābekli vai vertikulēšana – ar speciālu ierīci zālienā tiek iegrieztas joslas, caur kurām augsnē ieplūst gaiss, nedaudz tiek sagrieztas arī saknes, un tas liek augiem sacerot un dzīt jaunas saknes; vienlaikus tiek izrautas arī vecās augu atliekas. Tas ir ļoti svarīgi, lai zāliens būtu kvalitatīvs. Šos darbus iesaka veikt katru pavasari.
Vertikulēšanu var atlikt arī uz rudeni, bet parasti zāliens pēc šīs procedūras aptuveni nedēļu vai divas neizskatās īpaši pievilcīgs, tāpēc cilvēkiem ir žēl šo apstrādi veikt zāles augšanas laikā, kad tā ir skaisti zaļa. Par piemērotāku laiku daudzi uzskata pavasari, kad nekāds izteiksmīgais skaistums vēl nav manāms.
Zāliena mēslošana
Pēc vertikulēšanas seko zāliena mēslošana. Ja zālienu nemēslos, tas gan bojā neaizies, taču iznīks prasīgākās graudzāles un tukšās vietas ieņems āboliņš, pienenes un citi maura augi, kādi redzami parastā lauku sētā.
Pavasarī lieto mēslojumu ar augstāku slāpekļa saturu. Šajā gadalaikā gaisa temperatūra un augsnes temperatūra ir pietiekami zema, arī augsnes mitrums ir pietiekams, tāpēc mēslojums šķīst lēnāk un tiek lēnāk uzņemts. Šis mēslojums ir speciāli veidots, lai šķīstu lēnām.
Ar pirmo mēslojumu pavasarī zālienam tiek nodrošināts pietiekams barības vielu daudzums līdz Jāņiem, kad var rasties nepieciešamība mēslot otrreiz.
Ap Jāņiem apstākļi ir mainījušies, ir pavisam cita augsnes un gaisa temperatūra un mēslojums ar augstu slāpekļa saturu vairs nav piemērots, jo tas šķīst un tiek uzņemts tik ātri, ka nevar vien spēt zālienu pļaut.
Pļaušana
No pavasara līdz rudenim zāliens tiek pļauts regulāri. Ja grib to uzturēt tīru un koptu, tad nopļautais ir jāaizvāc, lai vecās sasmalcinātās augu atliekas nevarētu sakrāties, nosēsties un veidot stingru slāni, ko pēc tam grūti izplēst ar vertikulētāju. Nopļautā zāle parasti nonāk komposta kaudzē, bet jāņem vērā, ka līdz ar to mēs aiznesam projām arī barības vielas.
Ja nopļautās zāles atliekas zāliena saimniekam netraucē vai ja pļauj ik pēc piecām dienām, tad nopļauto masu var samulčēt un atstāt. Ja pļauj retāk, tad nopļautais tomēr jāsagrābj un jāaizvāc, jo tajās vietās zāle izdeg un nīkuļo.
Daži uzskata, ka zālienu vislabāk ir pļaut ļoti zemu, kā redzēts sporta laukumos. Taču jāzina, ka ikvienai zāliena sugai ir savs augšanas augstums. Sporta laukumi ir profesionāli kopti, regulāri pļauti un mēsloti, un tiem ir nodrošināti ļoti labvēlīgi apstākļi, lai varētu uzturēt zemo pļāvumu. Mājas apstākļos nav ieteicams zāli pļaut īsāku par 3 cm, jo tad apkārtējās vides iedarbība ir ļoti izteikta – saulei spīdot, īsā zāle uzkarst, augsne ātri izkalst, karstums tiek pie saknēm, veidojas dzelteni laukumi, atsevišķas graudzāles iet bojā un paliek tikai izturīgākās, kas parasti nav skaistākās. Tukšās vietas ieņem nezāles.
Normāli ir atstāt zāli vismaz 5 cm augstumā. Labos apstākļos to var pļaut mazliet zemāk, ja iestājas karstums – augstāk. Katra pļaušana zālei sagādā atkal jaunu stresu. Tas ir sevišķi liels, ja zāli izaudzē garu un tad lielu daļu nogriež.
Zālienu iesaka pļaut sausā laikā, kad ir nožuvusi rasa un nelīst lietus. Ļoti sausā un karstā vasarā nav vēlams zālienu pļaut dienas vidū, kad ir viskarstākais. Gar koku stumbriem, pie dārza laternām, nogāzēs un citās sarežģītās vietās ieteicams pļaut ar trimeri.
Kā uzveikt sūnas
Problēmas zālieniem rada sūnas. Ir speciāls pretsūnu mēslojums, ko lieto pavasarī. Tas iznīcina sūnas un dod zālei barības vielas, lai tā augtu.
Pirms pretsūnu mēslojuma lietošanas sūnas izplēš ar vertikulētāju vai grābekli. Šis mēslojums maina augsnes reakciju, zāle var aizņemt tukšās vietas un veidot cerus, zāliens atgūst dekoratīvu izskatu. Cerošana nodrošina blīvu un kvalitatīvu zālienu.
Zāliena mēslojums, īpaši pretsūnu mēslojums, satur daudz sēra, dzelzs un citu elementu. Šo mēslojumu nav ieteicams lietot mitrā laikā, jo, nonākot uz celiņu seguma vai citām virsmām, mitruma ietekmē rodas brūni traipi, kas saglabājas ilgi un nav nomazgājami. Mēslojumu vēlams kaisīt sausā laikā un tūlīt noslaucīt granulas no virsmām, kur tās nejauši nokļuvušas.
Sūnas aug vidē, kur nav daudz barības vielu. Ap Jāņiem zālienam ir jādod jauna mēslojuma deva, lai zālei būtu spēks augt. Barības vielu trūkums nav vienīgais cēlonis, kāpēc aug sūnas. To nosaka arī gaisa trūkums, sablīvēta augsne, paaugstināts mitrums, nepareizs Ph līmenis u.c. Nenovēršot šos faktorus, sūnas atgriežas. Ja tos novērst nav iespējams, tad pretsūnu mēslojums vajadzīgs katru gadu no pavasara līdz vasaras otrai pusei, kamēr zāliens tiek aktīvi lietots.
Specializētajam zāliena mēslojumam ir ļoti smalkas granulas, kas tūlīt izbirst cauri zālei līdz zemei, nerada vizuālu defektu un netraucē zālienu tūlīt lietot.