Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzdevis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai sniegt paskaidrojumus un motivāciju viņas asajai saziņai ar masu medijiem.
Šobrīd normatīvie akti pieļauj Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamības gadījumā un ar argumentētu pamatojumu pieprasīt informāciju no komersantiem par klientu kartēm, taču līdz šim VID šādu iespēju nav izmantojis.
No šodienas var sākt iesniegt tā dēvētās nulles deklarācijas, tomēr piektā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām nav tikuši skaidrībā, vai viņiem tas jādara.
Notāru dienās, kas sāksies rīt, bezmaksas konsultācijās iedzīvotājiem tiks sniegta informācija par aktuālo un daudziem līdz galam nesaprotamo sākumdeklarēšanos.
Saeima šodien kā steidzamus otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzēs atbildību par pārkāpumiem mantiskā stāvokļa deklarēšanā.
Neiesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) mantiskā stāvokļa deklarāciju, fiziskai personai varēs piemērot naudassodu līdz 250 latiem, aģentūrai BNS pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Ar aizbildinājumu, ka jāapkaro ēnu ekonomika, Saeimā iesniegti grozījumi Likumā par nodevām un nodokļiem. Tie paredz, ka tirgotājiem vajadzēs informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par skaidrā naudā veiktiem pirkumiem virs 1000 latiem.
VID Finanšu policijas pārvalde vienā dienā aptur divu savstarpēji saistītu naudas "atmazgātāju" grupējumu darbību; sadarbībā ar Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestu "shēmā" iesaistīto uzņēmumu norēķinu kontos arestēti 140 000 eiro.
Gatavojoties fizisku personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanai, valdība izdarījusi visus nepieciešamos grozījumus likumos, lai neviens nevarētu palikt nesodīts par likuma neizpildīšanu.
Nav pagājis mēnesis kopš brīža, kad likumam paklausīgajiem valsts iedzīvotājiem bija jāfiksē savu īpašumu apjomi, lai vasarā tos deklarētu. Taču jau tagad parādās informācija par veidiem, kā atjautīgākie no iedzīvotājiem pamanās legalizēt ne tik godīgi iegūtus līdzekļus.
Ierobežojumi attiecībā uz to akcizēto preču apjomu, ko privātpersonas drīkst ievest Latvijā, un kas ir stājušies spēkā, sākot ar šo gadu, nedos valstij nekādu praktisku labumu, trešdien publicētā viedoklī laikrakstā "Dienas Bizness" (DB) atzinis bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs Dzintars Jakāns.
Šobrīd VID aktīvi cenšas informēt nodokļu maksātājus par viņu tiesībām un pienākumiem, ko paredz Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums. Tomēr pagaidām iedzīvotāji diezgan kūtri interesējas par jauno īpašumu deklarēšanas kārtību.
Sākumdeklarēšanās likums un tā ieviešanas normatīvā bāze izraisījusi un joprojām izraisa jautājumus ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī Saeimas deputātiem, kas bija un ir atbildīgi par šāda likuma pieņemšanu.
Sākumdeklarēšanās mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa jau izraisījusi paniku iedzīvotājos, jo, to pētot, cilvēki sapratuši, ka būs jāuzrāda gan īpašumi, gan uzkrājumi, kas ir vismaz 1000 latu vērti.
Šī gada 13.decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) muitas amatpersonas, pārbaudot informāciju par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, kāda uzņēmuma rīcībā esošajā teritorijā Jaunolainē atklāja aptuveni 6 300 litrus naftas produktu ar dīzeļdegvielai raksturīgu smaržu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.
Vakar, 2011.gada 14.decembrī, ir izsludināts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz sākumdeklarēšanās ieviešanu un iespēju legalizēt ienākumus.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam atlikušas tikai dažas dienas, līdz viņš būs spiests izsludināt sākumdeklarēšanas likumu. Tomēr savu kritisko viedokli par šo 15 gadus veidoto normatīvo aktu viņš neslēpj.
Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir vēl daudz darāmā reputācijas un sadarbības ar uzņēmējiem uzlabošanā, intervijā portālam "Baltic Business Service" teica finanšu ministrs Andris Vilks.
2011.gada novembrī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 8 849 nodokļu maksātājiem 56,0 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,0 miljoniem latu jeb 3,7% vairāk nekā 2010.gada novembrī.
Pēdējo trīs gadu statistika liecina, ka 12 mēnešos Latvijā vidēji tiek apzagti 200 līdz 250 dzīvokļi. Kriminoloģijas eksperti uzskata, ka līdz ar nulles deklarācijas ieviešanu zagļu iespējas uzzināt par savu upuru mantisko stāvokli ievērojami paplašināsies, taču maz ticams, ka deklarācijas dēļ dzīvokļus vai mājas apzags biežāk.