Kopš vakardienas Valsts ieņēmumu dienests rāda, cik pagājušajā gadā valsts ieguvusi nodokļos no katra Latvijā reģistrētā uzņēmuma.
Atliek lauzīt rokas, kāpēc tik potenciāli jaudīgs blēžu sijāšanas rīks nav laists darbā pirms desmit gadiem vai vismaz pirms gada, kad savus nodokļu maksātāju sarakstus sākuši publicēt igauņi. Arī tagad runa ir tikai par šā rīka potencēm, nevis garantijām, ka tās noteikti tiks izmantotas. Piemēram, ka nekādos konkursos nevarēs uzvarēt uzņēmumi, kuru samaksāto nodokļu summa ir nulle. Līdz šim konkursu rīkotāji taisnojās par neiespējamību uzzināt, ka viņu konkursos piedalījušies spoku uzņēmumi, kas saimniecisko darbību vai nu vispār nav veikuši, vai arī apguvuši prasmi neizpildīt nekādas saistības. VID piedāvājums pagaidām neliedz viņiem sagudrot nākamo taisnošanos, ka par iespējām pārbaudīt iespējamos sadarbības partnerus viņi neko nav zinājuši u.tml.
VID dod iespēju pārbaudīt, kā nodokļus maksā vai nemaksā gan uzņēmumu sadarbības partneri, gan konkurenti. VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone sola «ar atplestām rokām» sagaidīt ziņotājus un ziņas par to, ka kāda uzņēmuma nomaksāto nodokļu summas uzskatāmi neatbilst īstenībai.
Interesanti, līdz kādai sabrukuma pakāpei būtu jānonāk Latvijas ekonomikai un budžetam, lai līdzīgi saraksti parādītos arī par katra cilvēka samaksātajiem nodokļiem, kas būtu vēl audzinošāk.
VID publicētā tabula parāda nevis aprēķināto, bet valsts faktiski iekasēto naudas kopsummu un atšifrē divus no daudziem nodokļu veidiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu maksājumus, jo tie ir visbūtiskākie uzņēmumos strādājošajiem. Informācijas atklāšanas līmenis gan neizslēdz iespēju, ka uzņēmuma vadītāji ir noformējuši milzīgas iemaksas uz sava vārda un nekādas iemaksas no pārējiem darbiniekiem.
Tabula pirmajā brīdī var mulsināt, jo parāda vairākus tūkstošus nodokļu maksātāju ar negatīvu maksājumu summu no VID viedokļa, t.i., VID uzņēmumiem atmaksājis vairāk, nekā saņēmis. Parasti ar to domāta pievienotās vērtības nodokļa atmaksa par eksportētām precēm vai pakalpojumiem. Ne velti sarakstu noslēdz Latvijas dzelzceļa koncerna uzņēmums LDz Cargo ar –25 miljoniem eiro. Pats LDz toties ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem (+73 miljoni). Šo sarakstu atklāj Statoil ar +198 miljoniem. Tālāk seko Mažeiķu naftas pārstādes uzņēmuma īpašnieka Orlen Latvijas struktūrvienība ar +144 miljoniem, kurus valstij sarūpējuši astoņi šajā uzņēmumā strādājošie.
Neatkarīgās izdevējs Mediju nams ar +461,6 tūkstošiem eiro atrodas ap piekto simtu šajā sarakstā, kam vismaz pagaidām liels trūkums ir tas, ka saraksta dalībnieki nav numurēti dilstošā nodokļu saldo secībā. Jebkurā gadījumā būt starp piecsimt lielākajiem no 170 548 sarakstā iekļautiem nodokļu maksātājiem ir godpilns rādītājs.
Jāatzīmē bēdīgs fakts, ka puse no sarakstā nosauktajiem ir tīrie spoku uzņēmumi, kas 2014. gadā nav izmantoti pat ne naudas izkrāpšanai no valsts, taču tiek turēti gatavībā izmantošanai arī šādā veidā. Spoku uzņēmumu esamība ilustrē Latvijas ekonomiku, no kuras dažādas fikcijas figurē arī iekšzemes kopprodukta, inflācijas vai deflācijas un iedzīvotāju skaita rādītājos.
Padoms
Nodokļu maksātāju saraksta publikācija internetā sasniedzama ar šādiem soļiem: www.vid.gov.lv – Noderīgi – Statistika – Komersantu samaksāto nodokļu kopsumma.