50 eiro nodoklis par pauzi uzņēmējdarbībā

© F64

Jau otro gadu fiziskajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji, gada ienākumu deklarācija ir obligāti jāiesniedz līdz nākamā gada 1. jūnijam, to ievadot VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Daudzi reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, īpaši tie, kas 2014. gadā saimniecisko darbību neveica (vai strādāja ar zaudējumiem), ievadot EDS deklarācijas datus, piedzīvoja pārsteigumu. Par 2014. gadu neatkarīgi no saimnieciskas darbības rezultātiem tika piemērots 50 eiro liels nodoklis.

Sasutušie ļaudis par netaisnīgi aprēķināto nodokli sūdzas gan VID, gan laikrakstu redakcijām.

Neapmierinātajiem ļaudīm ir jāpaskaidro, ka VID nepieņem un neapstiprina likumus. VID uzdevums ir precīzi un taisnīgi piemērot Saeimas pieņemtos likumus un Ministru kabineta noteikumus. Lāsti par izmaiņām likumos jāadresē nevis VID, bet gan Saeimai, bet, ja vēlamies būt precīzi – Saeimas valdošajai koalīcijai.

2013. gada 6. novembrī, vēl iepriekšējā Vienotības finanšu ministra Andra Vilka laikā, Saeimā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, iekļaujot likuma 19. pantā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība jaunu daļu. 19. panta 2.(1) daļa nosaka: «Maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā 50 euro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 euro.»

Minimālo nodokli no saimnieciskās darbības nepiemēro maksātājiem, kuri taksācijas gadā ir veikuši iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par sevi vai par saviem darbiniekiem, to nepiemēro jauniem uzņēmumiem pirmajā darbības gadā u.c.

Minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības tiek pamatots ar cīņu pret ēnu ekonomiku. Tagad, lūk, arī tie, kas ir reģistrēti, bet kādu laiku neveic saimniecisko darbību, maksā nodokļus!

Tomēr attiecīgās normas ieviešana attiecībā pret vairākiem desmitiem tūkstošu privātpersonu pārkāpj elementāro valsts un uzņēmējdarbības attiecību pamatprincipu – ar ienākuma nodokļiem netiek aplikti saimnieciskās darbības izdevumi.

Šāds princips ir būtisks, veidojot izpratni par to, vai nodokļi ir taisnīgi, jo galvenais, kā panākt ēnu ekonomikas samazināšanos, ir taisnīga nodokļu sistēma. Ja nodokļi ir kliedzoši netaisnīgi un saimnieciski aplami, tad tas var kalpot par morālu attaisnojumu nodokļus nemaksāt! Netaisnīga nodokļu sistēma ir cēlonis sabiedrības iecietīgai attieksmei pret nodokļu nemaksāšanu!

Latvijas ļaudis, kas ieguvuši uzņēmējdarbības pieredzi citās ES valstīs, arvien vairāk pārliecinās, ka Vienotības politiķi, kas sagrābuši monopolu pār Finanšu ministriju, ir izveidojuši netaisnīgu nodokļu sistēmu.

Izdevumus ienākumu gūšanai neapliek ar ienākuma nodokļiem! Vācijā pat darba ņēmēja izdevumi, lai no deklarētās dzīvesvietas nokļūtu uz darbavietu, netiek aplikti ar nodokļiem!!! Utt. Kā var cerēt vairot iedzīvotāju uzticību valstij un mazināt izvairīšanos no nodokļiem, ja tiek uzspiesta klaji netaisnīga nodokļu sistēma?!

Arī neapliekamā minimuma filozofiskā jēga bija noteikt to izdevumu apjomu, kas nepieciešams ienākumu gūšanai (transportam u.c.). Neapliekamā minimuma apjomā ar nodokļiem netiek aplikti izdevumi ienākumu gūšanai! Finanšu ministra Jāņa Reira pieteiktā ideja ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, paredzot atcelt neapliekamo minimumu lielo algu saņēmējiem, faktiski transformē Latvijas netaisnīgo nodokļu sistēmu vēl netaisnīgākā. Īstenojot Reira reformas, lielo algu saņēmējiem izdevumi ienākumu gūšanai netiks kompensēti vispār. Tie tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Pašreizējās iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanos normas nosaka neliela mēroga vai epizodiskiem reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem daudz neizdevīgākus noteikumus nekā mikronodokļa maksātājiem. Pašreizējā nodokļu politika stimulē mazās uzņēmējdarbība formas no reģistrēta statusa pāriet nereģistrētā līmenī. Vienotības īstenotā nodokļu politika ir mazo uzņēmējdarbību graujoša un kaitē valsts ekonomiskajai attīstībai.

Koalīcijai vajadzētu pārtraukt piesegt koalīcijas partneru aplamības un sākt veidot taisnīgu un vienkāršu nodokļu sistēmu, atsakoties no tā mudžekļa, kurš ir radīts pēdējo piecu gadu laikā.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais