Valsts medicīnu finansē virtuāli
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotais Latvijas nodokļu maksātāju saraksts apgāž aksiomu, ka valsts finansētu medicīnu un finansētu vispār jebko, izņemot ierēdņu labklājību.
Latvijā nav pamata apgalvot par medicīnas nozares uzturēšanu uz nodokļu maksātāju rēķina, par ko nodokļu maksātājiem tiekot daudzi medicīnas pakalpojumi bez maksas vai par simbolisku līdzmaksājumu. Proti, medicīnas iestādes valsts budžetam samaksā apmēram tikpat, cik valsts iztērē šo iestāžu uzturēšanai. Citiem vārdiem sakot, valsts aiz slimnīcu izkārtnes uztur nevis iestādes, kas sniedz medicīnas pakalpojumus, bet iestādes, kas faktiski savāc no iedzīvotājiem valsts nodevas un tālāk transformē šo naudu nodokļu maksājumos valstij.
Par VID 1. aprīlī publiskoto nodokļu maksātāju sarakstu Neatkarīgā jau ir informējusi 2. aprīlī. Kopš tā laika VID mājaslapā publicētais saraksts piedzīvojis vairākus pārveidojumus, kas atvieglo sarakstā iekļauto rādītāju atlasi un apstrādi.
Nodokļu maksātāju pirmajā tūkstotī atrodamas 35 slimnīcas un poliklīnikas. Augstākā ir 22. vieta Austrumu slimnīcai, kas 2014. gadā samaksājusi valstij 22,5 miljonus eiro. Turpat pirmajā divdesmitniekā ir Stradiņa slimnīca ar 17,3 miljoniem, pirmajā simtniekā ir Bērnu slimnīca ar 8,4 miljoniem un Daugavpils slimnīca ar 5,8 miljoniem. Nodokļu maksātāju astotajā simtā atrodas Piejūras slimnīca un Jelgavas poliklīnika, kas katra samaksājusi valstij 0,8 miljonus eiro. Visu augšējā tūkstotī iekļuvušo medicīnas iestāžu maksājumu kopsumma sasniedz 115 miljonus eiro.
Tālāk sarakstā ir vēl daudz citu nodokļu maksātāju, kas atdod valstij it kā medicīnai piešķirto naudu. Šķiet, ka pirmā vieta nominācijā ārstu prakse atbilst 5919. vietai kopējā nodokļu maksātāju sarakstā, kur atrodas SIA Laimdotas Berģītes ārsta prakse. No tās valsts pagājušajā gadā saņēmusi 91,62 tūkstošus eiro. Par plaši nepazīstamiem nodokļu maksātājiem grūti apgalvot, vai tiesības sniegt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus nav ieguvušas vēl citas iestādes, kuru nosaukumā neparādās tādi vārdi kā slimnīca, poliklīnika vai ārsts, bet varētu būt arī otrādi, ka šie vārdi izkārtnē aizsedz kādu citu uzņēmējdarbību. Jebkurā gadījumā valsts no ārstu praksēm savāc kopā miljoniem eiro, jo prakšu skaits izsakāms tūkstošos.
Otru un tikpat jaudīgu naudas plūsmu no medicīnas budžeta uz Valsts kasi veido nodokļu maksājumi no nodokļu maksātāju pirmā četrinieka Statoil, Orlen, Neste un Latvijas gāze ikgadējiem maksājumiem valstij 100–200 miljonu eiro robežās. Valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas ir visiem zināmas kā lielākie un disciplinētākie rēķinu maksātāji, kas nodrošina stabilus ieņēmumus šiem un citiem lielajiem nodokļu maksātājiem Latvenergo un Sadales tīklam, Lattelecom un LMT, Latvijas pastam utt. Rīgas slimnīcas dod ne mazu ieguldījumu, lai lielāko nodokļu maksātāju galvgalī atrastos arī Rīgas ūdens, Rīgas siltums un Getliņi Eko. Atbilstoši tam, ka nodokļu maksātāju sarakstā tūlīt aiz valsts nozīmes slimnīcām Rīgā seko slimnīca valsts otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī, Rīgai nepiederošo komunālās saimniecības uzņēmumu grupu atklāj Daugavpils ūdens (329. vieta kopējā nodokļu maksātāju sarakstā, valstij samaksāti 1,98 miljoni eiro). Šis uzskaitījums nosauc tikai nelielu daļu no uzņēmumiem, kuri kāro un iegūst valsts finansēto slimnīcu pasūtījumus un tad – ticēsim, ka tā notiek – tūlīt aizgādā slimnīcu naudu atpakaļ valstij ar saviem nodokļu maksājumiem, kas iekļauti slimnīcām piesūtītajos rēķinos. Te uzrādīti tikai iestāžu uzturēšanai nepieciešamie izdevumi, kuros neietilpst reālā alga medicīnas personālam. No viņu neto algām valsts atkal ņem savu daļu, tiklīdz mediķis iepērkas veikalā vai apmaksā komunālos pakalpojumus savam mājoklim.
Visu kopumā saskaitot, valsts iestādēm var arī neizdoties pierādīt, ka valsts finansējums medicīnai kaut par vienu eiro pārsniedzis 4481 016 531 eiro, kas ierakstīti Latvijas valsts 2014. gada budžeta likuma izdevumu sadaļā Ārstniecība. Paplašinot nodokļu maksātāju loku ar speciālās izglītības iestādēm un aptiekām, varētu līdzsvarot arī 7724 746 986 eiro, kuru apsaimniekošana pērn uzticēta Veselības ministrijai. Valsts medicīnā līdzinās apdrošināšanas iestāžu darbiniekiem un īpašniekiem. Viņu labklājība atbilst viņu spējām vairāk naudas savākt apdrošināšanas prēmijās un atrast jebkādu iemeslu neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzības.