Veselība

Izsalkuši cilvēki parasti nepievērš lielu vērību, tam ko apēd un nereti pagrābj pirmo, kas pagadās pa rokai. Tomēr ir ēdieni, kurus neiesaka ēst tukšā dūšā.

Ikviens no mums, arī jebkurš jaunietis, ir pakļauts stresam. Pusaudžu vecums vienmēr ir bijis izaicinošs attīstības periods, kas nes sev līdzi būtiskas, tomēr ļoti smagas pārmaiņas - gan kognitīvas un sociālas, gan fizioloģiskas. Šis pārejas posms var būt emocijām piesātināts un radīt zināmu stresu. Kā stāsta psihoterapeite Gunita Kleinberga, stress var būt gan veselīgs, gan atstāt negatīvas sekas uz mūsu veselību. Taču pastāv vairāki veidi, kā ar to cīnīties.

Pēdējā mēneša laikā 23% iedzīvotāju ir saskārušies ar miega traucējumiem (4% - bieži, 10% - dažreiz, 9% - reti), secināts BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar uzņēmumu GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 cilvēkus. Salīdzinājumā ar šī gada aprīli, kad kopumā 29% iedzīvotāju piedzīvoja miega traucējumus, Covid-19 otrajā vilnī miega kvalitātes rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Tāpat aptaujā secināts, ka 74% respondentu miega kvalitāte pēdējā mēneša laikā nav mainījusies.

Par imūnsistēmu cilvēka organismā lielā mērā ir atbildīgs zarnu trakts un tajā dzīvojošie mikroorganismi jeb zarnu mikroflora, kas apgādā organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām. Taču, lai tas spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un cilvēka imunitāte būtu spēcīga, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Vairāk par to, kāda ir labo baktēriju loma un kā tās pietiekamā daudzumā uzņemt, skaidro aptieku tīkla farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

Ja savā ēdienkartē iekļausi šos produktus, varēsi uzlabot D vitamīna līmeni organismā, kam ir arī nozīmīga loma aizsardzībai pret Covid-19.

Decembris ir pirmais ziemas mēnesis, kad organismam nepieciešams papildu atbalsts un uzturam jābūt papildinātam ar dažādiem vitamīniem un mikroelementiem, lai stiprinātu mūsu veselību. Īpaši tas ir aktuāli pandēmijas laikā.

Eiropas mediķi iesaka pievērst uzmanību šiem organisma signāliem, jo cinka trūkums var veicināt vieglāku uzņēmību pret Covid-19.

Latvijas tirgū ik gadu nonāk vairāk nekā 5000 tonnu bateriju un akumulatoru*, no kurām 335,8 tonnas ir iedzīvotājiem ikdienā itin bieži lietotās "pirkstiņbaterijas". No kopējā bateriju un akumulatoru apjoma šobrīd atpakaļ tiek savākti vien aptuveni 45%. Atlikušā apjomi visticamāk nonāk sadzīves atkritumus vai sliktākā gadījumā dabā. Vai esat aizdomājušies par to, kas tad īsti notiek ar baterijām, kad tās nonāk dabā vai tiek izmestas pie sadzīves atkritumiem?

Gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns Rīga TV 24 raidījumā "Uz līnijas" pastāstījis par D vitamīna un holesterīna saistību cilvēka organismā.

„Noguruma sajūta ir uzveicama. Jāmeklē pareizākais ceļš, kā uzlādēt sava organisma baterijas!” saka  farmaceite Ērika Pētersone.Tumšā gadalaika un ikdienas nestabilitātes radītajam pagurumam raksturīgais enerģijas trūkums izpaužas kā nogurums, miegainība vai apātija. Papildus minētajam var būt arī depresija un motivācijas zudums. Nogurums ir normāla organisma atbildes reakcija uz paaugstinātu stresa līmeni, miega trūkumu, pārslodzi darbā vai studijās, vitamīnu un minerālvielu trūkumu un mazkustīgu dzīvesveidu.

Liepājas reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļas vadītāja Ivara Krastiņa sieva māksliniece Gunta Krastiņa sociālajā vietnē Facebook publicējusi ierakstu, kurā parāda, kāda izskatās viņas vīra ikdiena, strādājot ar Covid-19 pacientiem.

Anestezeoloģes Kristīnes Pitkevičas ieraksts mikroblogošanas vietnē Twitter par sirmgalvjiem, izraisījis plašas diskusijas.

Esam jau rakstījuši gan par olu veselīgajām īpašībām, gan to nozīmi šajā laikā, kad īpaši jāparūpējas par imunitāti. Taču tās mēdz apvīt arī dažādi mīti un aizspriedumi, kurus centīsimies lauzt.

Ārsts Roberts Fūrmanis, viesojoties kanāla Rīga TV24 raidījumā "Uz līnijas", atklājis, ka lielākoties pacienti, kuri pieslēgti mākslīgās elpināšanas iekārtām neizveseļojas.

Gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns Rīga TV 24 raidījumā "Uz līnijas" runājis par Covid-19 vakcīnām.

Pētījumi pierādījuši, ka cinka trūkums organismā var palielināt veselības problēmu risku, inficējoties ar jauno koronavīrusu, tāpēc šobrīd ir svarīgi uzturā lietot produktus, kuros ir šis minerāls.

Ja vitamīnus lieto īstajā laikā, tas palīdz organismam tik nepieciešamās vielas efektīvāk uzņemt un labāk tās izmantot. Vitamīni lietojami pareizās devās, pareizā diennakts laikā un atbilstoši ilgi. Vitāli svarīgākie vitamīni jālieto arī atbilstoši vecumam. Pašlaik vairāk jādomā par imunitāti stiprinošo D un C vitamīnu, norāda farmaceite Ērika Pētersone.

Aptuveni 70 % Covid-19 slimnieku apgalvo, ka slimības sākumā sajutušies "dīvaini", raksta "Cursorinfo" .

Ikviens no mums kaut reizi ir domājis par to, kāda ir patiesā cukura ietekme uz mūsu ķermeni. Gan sabiedrībā, gan ekspertu vidū ir raisījušās dažādas diskusijas par to, vai cukurs būtu jāiekļauj uzturā vai tomēr jāsaka stingrs “Nē!”. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģijas nodaļas virsmāsa un Latvijas Diabēta aprūpes māsu apvienības priekšsēdētāja Līga Ārente skaidro, ka vairumā gadījumu šo mulsumu un diskusijas rada tas, ka atsevišķas produktu grupas, kuru sastāvā ir cukurs, piemēram, augļi vai medus, tiek definētas kā “veselīgi produkti”, kurus var ēst bez mēra. Diemžēl tā tas nav! Cukurs ir organisma enerģijas avots, taču pārmērīgā daudzumā tas var radīt nopietnas veselības problēmas.

Vācu zinātnieki ir atklājuši, ka tēja, kuras pamatā ir salvija, var nomākt Covid-19 aktivitāti, raksta "cursorinfo.co.il".