Veselība

Tulūzas universitātes Francijā pētnieki, ka pāragra izteiktu grumbu uz pieres parādīšanās var kļūt par brīdinājumu, ka gaidāma arī pāragra nāve, ziņo MedicalXpress.

Valdība otrdien bez būtiskiem iebildumiem atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto jauno Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kura paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp saīsināt laiku, kurā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas republikas pilsētās.

Lietojot medikamentus – gan tabletes, gan kapsulas – ierasts uzdzert šķidrumu, taču novērots, ka bieži tiek pieļautas kļūdas, uzņemot nepietiekamu šķidruma daudzumu un izvēloties nepiemērotus dzērienus. Cik daudz un kāds šķidrums nepieciešams, dzerot dažādas zāles, un arī ikdienā, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Tā kā alerģiju izplatība pasaulē skar aizvien vairāk cilvēku, ļoti aktuāls ir jautājums par to, kā no tām izvairīties, kā tās novērst un no kā tās sākas. Ir daudz dažādu ieteikumu, no kā izvairīties grūtniecības laikā, lai nedzimtu alerģiski bērni, bet joprojām nav brīnumlīdzekļu, kā to panākt. Grite tīrības eksperte, bērnu alergoloģe Mārīte Poga, iesaka, kam būtu jāpievērš uzmanība, lai veiksmīgāk izvairītos no saslimstības ar alerģijām.

Pēdējā laikā arvien biežāk jebkurš neērts, aktīvs un kustīgs bērns tiek saukts par hiperaktīvu, taču – tā nav taisnība! Hiperaktivitāte ir diagnoze, un to drīkst noteikt tikai bērna ģimenes ārsts vai neirologs. Kādi ir hiperaktivitātes iemesli, kā to noteikt un kā ar to tikt galā, skaidro BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, pediatrs Egils Zālītis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Starptautiskā pētījumā atklāts, ka jebkāds alkohola veids un daudzums ir veselībai kaitīgs, informē BBC.

Kājas ir mūsu balsts un uzticamākais pārvietošanās līdzeklis. Tām diendienā jāiztur gana liela slodze – jānes mūsu svars, jāpieveic daudz soļu un pakāpienu, jāpiedalās sporta aktivitātēs, dejās un garās pastaigās. Kā parūpēties, lai kājas vienmēr būtu veselas un laimīgas, iesaka “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Lai atzīmētu Latvijas Maiznieku biedrības 25. jubileju, jau 7. septembrī izstādē “Riga Food 2018” Ķīpsalā notiks simpozijs “100 iemesli, kāpēc jāēd maize”, kurā maizes eksperti un dietologi kliedēs mītus par maizi, bet Latvijas labākie šefpavāri parādīs, kā maizi iekļaut katrā ēdienreizē.

Speciālistu ārstniecības iestādē trūkst visās jomās un līmeņos, pauda Kuldīgas slimnīcas vadītājs Agris Rozenfelds.

Mūsdienu cilvēks nereti ir karjerists, kas radis lielāko dienas daļu veltīt darbam, un tehnoloģiju attīstība ļauj darbam kļūt par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arī tad, kad izejam no biroja – īpaši, ja runājam par intelektuālo darbu. No līdzcilvēkiem bieži dzirdam frāzi “Man nav laika, jāstrādā”, un tāds ir mūsdienu cilvēka portrets – bieži pārstrādājamies, nepiedomājot, cik būtiska ir arī pilnvērtīga atpūta un ar kādām sekām šāds nepārdomāts skrējiens ilgtermiņā var rezultēties. Nav pārsteigums, ka tas var beigties gan ar fiziskās, gan psihoemocionālās veselības problēmām. Turklāt cilvēki par jau ieilgušo slikto pašsajūtu satraukties pārsvarā sāk vien tad, kad bez ārsta vizītes neiztikt un pārstrādāšanās rezultātā zaudēto labsajūtu nav iespējams atgūt paša spēkiem.

Dažāda veida garšvielas un garšaugi maltīti padara ne vien baudāmāku, bet arī veselīgāku. Piemērotu un veselībai labvēlīgu garšvielu buķete ēdienam sniedz piesātinātāku garšu, kā arī uzlabo cilvēka veselību, tādēļ garšaugu dažādība maltītē ir ieteicama. Augusts ir pilnbriedā un vēl var pagūt nodrošināt sevi un tuviniekus ar garšaugu ziemas krājumiem. Kādas garšvielas vēlams pievienot ēdienam, lai pasargātu sevi no slimībām un uzturētu labu veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Lai arī dārzeņi būtu jāēd vairākas reizes dienā, “Maxima Latvija” aptauja liecina, ka 57% Latvijas iedzīvotāju tos ēd reizi nedēļā un vēl retāk. Vaicāti par galvenajiem šķēršļiem aptaujātie norāda laika trūkumu to pagatavošanai (20%), veselīgu paradumu trūkumu lietot dārzeņus ikdienā (17%) un nezināšana, cik daudz šos produktus jālieto uzturā (16%).

Kopš cilvēces pirmsākumiem medicīna ir nogājusi garu, atklājumiem un strupceļiem pārpilnu un nereti pacientiem ļoti sāpīgu ceļu, lai šodien mēs varētu atviegloti uzelpot – vairumu saslimšanu ar pareizajām zālēm iespējams veiksmīgi ārstēt vai vismaz kontrolēt. Bet ko darīt, ja cerētās pozitīvās iedarbības vietā medikaments sagādā nepatīkamas blaknes?

Bieži vien tieši karstajā laikā mūs piemeklē zobu sāpes. Kādēļ tā? Vasara un īpaši tās karstākais periods ir tipisks laiks, kad uzliesmo un ātri progresē hroniski iekaisumi. Varētu likties, ka tā ir nepatīkama sagadīšanās - tieši pirms došanās atvaļinājumā sasāpējies zobs. Tomēr tā ir likumsakarība. Šogad īpaši karsto laika apstākļu ietekmē ir ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kas vēršas pie zobārstiem ar zobu sāpēm un strutainiem iekaisumiem. Kā izvairīties no šādas nepatīkamas pieredzes? Padomos dalās zobārste, implantoloģe Jūlija Katkeviča.

Sāpošs kakls, klepus un iesnas var piemeklēt jebkurā gadalaikā, bet vasarā tam mēdz būt specifiski cēloņi. Saaukstēšanos galvenokārt veicina straujas temperatūras svārstības. Taču veselībai par labu nenāk arī pārāk liels karstums. Vasara šogad ir gara un karsta, tāpēc atvēsināšanās līdzekļus meklējam biežāk. Kā rast līdzsvaru un justies labi mainīgos apstākļos?

Trešdaļa (34 %) pircēju nepievērš uzmanību dzeramā ūdens izcelsmei un tā īpašībām, lai gan to lieto katru dienu. Kā parāda pētījumu kompānijas „Berent” maijā veiktais pētījums, tikai viena ceturtā daļa (25 %) cilvēku pērk ūdeni veselības apsvērumu dēļ. Kā apgalvo veselības speciālisti, lielākā daļa cilvēku pieļauj kļūdu nepadomājot, ka ūdens, ko dzer ikdienā, var ietekmēt viņu pašsajūtu.

Mošanās naktī, lai dotos uz tualeti, ir ne vien kaitinoša, bet varētu liecināt arī par kādu nāvējošu slimību, raksta “The Sun”.

Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis piedāvā testu, ar kura palīdzību iespējams noskaidrot, cik veseli esam.

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS).

Veselības ministrija (VM) 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieprasījusi 431,39 miljonus eiro, un apmēram 47% no tā nepieciešami, lai palielinātu iedzīvotājiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu apmēru, sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).