Valdība atbalsta jauno Veselības organizēšanas kārtību; VM novirza 8,3 miljoniem eiro reformām

Valdība otrdien bez būtiskiem iebildumiem atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto jauno Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, kura paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp saīsināt laiku, kurā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas republikas pilsētās.

Šiem noteikumiem pēc četrām dienām jeb no 1.septembra jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā ir vairs tikai līdz šī gada 31.augustam.

Ka norāda ministrijā, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajā kārtībā veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.

Noteikumu projektā veiktās konceptuālās izmaiņas paredz arī noteikt vispārīgus principus tarifu aprēķināšanai un samaksas nosacījumiem. Patlaban spēkā esošo noteikumu pielikums, kurā apkopoti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem, ir apjomīgs un jebkāda izmaiņu veikšana tajā rada lielu administratīvo slogu valsts pārvaldei, uzsver ministrijā.

Šī iemesla dēļ noteikumu projekts paredz informāciju apkopotā veidā par tarifiem publicēt NVD mājaslapā. "Šādas izmaiņas būtiski paātrinātu iespēju veikt nepieciešamās izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifu sarakstā, tādējādi nodrošinot ātrāku jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu un to nodrošināšanu pacientiem," uzskata VM.

Tāpat noteikumu projekts paredz no 15 līdz 12 minūtēm saīsināt laiku, kurā uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem NMPD brigādei jāierodas republikas pilsētās. Republikas pilsētām rosināts noteikt ātrāku reaģēšanas laiku, tomēr uz izsaukumiem novadu pilsētās arī turpmāk NMPD būs jāierodas ne vēlāk kā 15 minūšu laikā. Arī parējās teritorijās paredzēts saglabāt līdzšinējo prasību par 25 minūtēm.

Vienlaikus ar jaunajiem noteikumiem VM plašākam mediķu lokam plāno piešķirt tiesības izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības būs ne tikai ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp NVD un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.

Izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas kārtībā saistītas ar pagājušā gada beigās pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Kā ziņots, VM organizētajā sabiedriskajā apspriedē par jauno kārtību no kopumā 144 dažādiem priekšlikumiem tika ņemti vērā 29, bet vēl trīs ņemti vērā daļēji.

Lielākajai daļai priekšlikumu sniegts VM skaidrojums par to, kāpēc priekšlikums pagaidām nav īstenojams, bet daļa priekšlikumu nav ņemti vērā. Tas saistīts ar to, ka tika izteikti priekšlikumi par jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu, tarifu apmēra izmaiņām un manipulāciju apmaksas nosacījumu izmaiņām. Tomēr, kā norāda ministrija, šādu izmaiņu īstenošanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, kā arī nepieciešams veikt detalizētus aprēķinus jaunu veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu noskaidrošanai, tāpēc patlaban priekšlikumi jaunu veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai netiek atbalstīti.

Ministrija vairākas reizes pie priekšlikumiem norādījusi, ka jaunajā noteikumu projektā nav paredzēts iekļaut izmaiņas, kam ir būtiska finansiāla ietekme.

Uzklausot virkni dažādu iebildumu, valdība otrdien lēma par labu Veselības ministrijai (VM) un atbalstīja ieceri pārdalīt 8,277 miljonus eiro no hronisko pacientu aprūpei plānotā finansējuma veselības aprūpes sistēmas reformu turpināšanai.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone norādīja, ka neatbalsta finansējuma piešķiršanu dotāciju veidā, un uzskata, ka beidzot jāsāk darbs pie veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšanas.

Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Birks norādīja, ka neatbalsta līdzekļu pārdali, jo aizvien trūkst finansējuma hronisko pacientu aprūpei mājās, kā arī speciālisti nav gatavi sniegt pakalpojumus par zemajiem tarifiem. Turklāt viņš, līdzīgi kā Pētersone, neatbalsta, ka tikai vienai konkrētai slimnīcai - Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai - tiek piešķirts finansējums medicīnas iekārtu iegādei.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas un onkoloģiskās Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis uzsvēra, ka Austrumu slimnīcai ir ļoti nepieciešamas jaunas iekārtas, jo datortomogrāfija pacientiem tur tiek veikta ar iekārtām, kuras bija jānomaina jau pirms pieciem gadiem.

Birks gan uz Lietuvieša pausto atbildēja, ka iekārtu nomaiņa nepieciešama visām slimnīcām, tostarp reģionos, tāpēc nav skaidrs, kāpēc finansējums piešķirts vienai slimnīcai.

Šo apgalvojumu gan noraidīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), kura sacīja, ka saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi reģionu slimnīcās iekārtas ir jaunākas nekā Austrumu slimnīcā.

Kā teikts VM sagatavotajā ziņojumā, šogad tiek plānots līdzekļu ietaupījums no hronisko pacientu aprūpei paredzētā finansējuma, kas sākotnēji noteikts 10 995 930 eiro apmērā. Pāri paliekot lielākā daļa šī finansējuma, un ministrija to piedāvāja novirzīt veselības nozares reformu turpināšanai.

Ministrija skaidro, ka līdzekļu ietaupījums radies, apzinot slimnīcu gatavību un resursus. Sākotnēji paredzēts, ka šī gada laikā slimnīcas nodrošinās 33 000 hronisko pacientu stacionēšanas gadījumus, tomēr, apzinot slimnīcu gatavību, nācies secināt, ka plānotais hronisko pacientu skaits ir 6571, kam nepieciešami vien 2 718 968 eiro.

Ministrija informatīvajā ziņojumā piedāvājusi ietaupītos līdzekļus pārdalīt vairākām veselības aprūpes jomām, tostarp onkoloģisku un kardioloģisku saslimšanu ārstēšanai un diagnostikai, jaunu iekārtu iegādei, kā arī medikamentu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

Daļa finansējuma tiks novirzīta onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai. Lai uzlabotu uroloģisko, tostarp priekšdziedzera un urīnpūšļa vēža slimību diagnostiku un ārstēšanu, nepieciešams finansējums 3 224 650 eiro apmērā, kas paredzēts dažādu medicīnisko iekārtu iegādei.

Vienlaikus vēža ārstēšanas un diagnostikas rezultātu izvērtēšanas ar datortomogrāfiju uzlabošanai, proti, jaunu medicīnisko iekārtu iegādei iecerēts novirzīt 2 541 000 eiro.

Ministrija no līdzekļu ietaupījuma plāno vēl 1 501 025 eiro novirzīt medikamentu pieejamības uzlabošanai onkoloģiskajiem pacientiem, kas nozīmē, ka ar medikamentiem varētu nodrošināt lielāku skaitu pacientu.

Ziņojumā pausts, ka ministrija 432 710 eiro iecerējusi novirzīt arī kardiovaskulārās saslimstības mazināšanai un slimību ārstēšanas efektivitātes uzlabošanai, proti, lai nodrošinātu ar papildu finansējumu kardiovaskulārā riska izvērtēšanu.

Vēl 577 577 eiro iecerēts novirzīt, lai samazinātu gaidīšanas rindā laiku un padarītu ķirurģiskos pakalpojumus oftalmoloģijas dienas stacionārā pieejamākus.