Čakša: Teju puse no VM prasītā papildfinansējuma vajadzīga pakalpojumu apmēra palielināšanai

Veselības ministrija (VM) 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieprasījusi 431,39 miljonus eiro, un apmēram 47% no tā nepieciešami, lai palielinātu iedzīvotājiem pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu apmēru, sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Otrā lielākā pozīcija ir finansējums mediķu, tostarp ārstu un māsu, atalgojuma palielināšanai, bet trešā lielākā pozīcija - finansējums medikamentu pieejamības uzlabošanai.

Nākamgad no budžeta algu palielināšanai VM pieprasījusi 70 miljonus eiro, kā arī pagarinātā normālā darba laika atcelšanai nepieciešamos 15 miljonus eiro, kas paredzēti, lai apmaksātu virsstundas un to posteņu nosegšanu, kas patlaban netiek nodrošināti ar mediķiem, skaidroja Čakša.

Čakša sacīja, ka mediķu atalgojuma palielināšana par prioritāti noteikta jau pagājušajā gadā. Pirmais solis sperts un šogad 85 miljoni tikuši piešķirti, lai mediķu atalgojumu palielinātu par 30%. Nākamgad un 2020.gadā palielinājumam jānotiek vēl par 20%, un "turpinot strādāt šādai valdībai", Čakšai neesot pamata domāt, ka tas nenotiks.

Ministre norādīja, ka ar pakalpojumu apmēra palielināšanu nepietiek, ja pretī nav pietiekošs skaits mediķu. Šogad esot redzams, ka ar pirmo pieaugumu apstājusies lielā plūsma prom no publiskā sektora un Latvijas medicīnas, bet pēc pirmā soļa nedrīkstot apstāties, jo tad uzticības krīze var kļūt vēl lielāka nekā tagad, uzskata Čakša.

Runājot par medikamentiem, politiķe norādīja, ka VM iecere ir atjaunot kompensējamo medikamentu apmēru pirms krīzes perioda apmērā, proti, medikamentus, kas patlaban tiek kompensēti 50% un 75% apmērā, piedāvāt iedzīvotājiem ar 100% kompensāciju. Jāturpina arī iekļaut kompensējamo medikamentu sarakstā onkoloģijas, C hepatīta, HIV un citu slimību ārstēšanā nepieciešamos medikamentus, piebilda ministre.

Ministre ir pārliecināta, ka jo vairāk medikamentu tiks iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā jo lielākas būs valsts iespējas cīnīties par medikamentu cenu samazināšanu.

Uz jautājumu, vai Čakša saskata reālu iespēju saņemt visu pieprasīto finansējumu, ministre norādīja, ka ļoti labi saprot "fiskālās telpas plašumu", tomēr uzskata, ka ministrijai jāuzskaita visas vajadzības, īpaši runājot par pakalpojuma apmēra palielināšanu un mediķu algām, kuras patlaban ir prioritāras.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieprasījušas 1,1 miljardu eiro. Tostarp VM 2019.gada budžetā papildus esot nepieciešami 431,39 miljoni eiro, bet Izglītības un zinātnes ministrijai - 106,3 miljoni eiro.