Bez valsts veselības apdrošināšanas varētu būt palikuši 10 reizes vairāk cilvēku nekā domāts
 
©f64

Bez valsts veselības apdrošināšanas palikušo personu skaits varētu būt desmit reizes mazāks nekā sākotnēji lēsts, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS).

Ministre maija sākumā žurnālistiem sacīja, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas būtu jāveic aptuveni 100 000 līdz 300 000 cilvēku, tomēr pēc vairāk nekā diviem mēnešiem ministre apgalvo, ka skaits tomēr nebūšot tik liels.

Kā sacīja Čakša, apmēram 30 000 iedzīvotāju varētu nākties veikt brīvprātīgās iemaksas, tomēr arī šis aprēķins nav galējs, jo pilnīgi precīzs valsts apdrošināto personu skaits būs zināms, kad tiks izstrādāta apdrošināto personu datu bāze, kā arī visas sistēmas saslēgtas kopā.

Pēc Čakšas teiktā, patlaban notiek intensīvs un sarežģīts darbs pie datubāzes izveides, tomēr jau septembra sākumā tai testa režīmā vajadzētu darboties.

Ministre norādīja, ka šo 30 000 vidū varētu būt iedzīvotāji, kuri strādā ēnu ekonomikā, saņem algu aploksnēs vai nav reģistrējušies kā bezdarbnieki.

Pēc ministres teiktā, Finanšu ministrija arī esot ziņojusi, ka Latvijas iedzīvotāji mainot uzņēmējdarbības statusu no mikrouzņēmumiem uz citām uzņēmējdarbības formām, lai veiktu sociālās iemaksas un tādējādi saņemtu arī valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no 2019.gada jau šogad jāveic iemaksas 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.