Dažāda veida garšvielas un garšaugi maltīti padara ne vien baudāmāku, bet arī veselīgāku. Piemērotu un veselībai labvēlīgu garšvielu buķete ēdienam sniedz piesātinātāku garšu, kā arī uzlabo cilvēka veselību, tādēļ garšaugu dažādība maltītē ir ieteicama. Augusts ir pilnbriedā un vēl var pagūt nodrošināt sevi un tuviniekus ar garšaugu ziemas krājumiem. Kādas garšvielas vēlams pievienot ēdienam, lai pasargātu sevi no slimībām un uzturētu labu veselību, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Cīnās ar iekaisumiem un samazina sirds un asinsvadu slimību risku
Garšvielu burvība slēpjas ne vien tajā, ka to piesātinātā garša nomāc vēlmi pēc tādiem kaitīgajiem garšas pastiprinātājiem kā sāls, cukurs, papildu taukvielas, bet arī to spēja uzlabot veselību. Garšaugi ražo bioloģiski aktīvas vielas, kas palīdz samazināt, piemēram, sirds un asinsvadu slimību risku. Vērtīgi garšaugi ir gan Latvijā pieejamie, gan arī ārzemēs augušie, kurus klimata dēļ Latvijā izaudzēt ir grūti vai pat neiespējami.
Gadījumā, ja ar garšvielu pievienošanu ēdienam esi “uz jūs”, to ieteicams sākt darīt pamazām, jo garšaugi arī mazās devās uzlabo veselību. Noteikti ir vērts ieguldīt laiku un piemeklēt garšaugus un to salikumus, kas visvairāk apmierina tavas garšas kārpiņas. Farmaceite Alīna Fleišmane dalās ieteikumos, kurus garšaugus noteikti būtu vērts iekļaut ēdienkartē:
Ķiploks veselīga dzīvesveida piekritējiem ir ieteicams kā ikdienā lietojams garšaugs. Ķiplokā esošie sēra savienojumi pasargā organismu no smago metālu kaitīgās iedarbības uz veselību. Tāpat arī ķiploks mazina dažādu toksisko saslimšanu sekas, piemēram, galvassāpes un paaugstinātu asinsspiedienu. Dienā būtu ieteicams apēst vienu līdz divas ķiploka daiviņas.
Čili pipari gan svaigā un sausā, gan arī pulverveidā jebkuram ēdienam sniedz izteiktāku garšu. Ja esi pikanta un pat asa ēdiena cienītājs, nedaudz mazāk nekā pusi tējkarotes (aptuveni 1 - 1,5 gramus) čili piparu ir vērts pievienot ēdienam ikdienā, jo tajā ir vitamīns B6, kas palīdz uzlabot vielmaiņu, savukārt vitamīns K1 rūpējas par veseliem kauliem un veiksmīgu nieru darbību.
Rozmarīns ir izteikti aromātisks garšaugs, kas ir bagātināts ar antioksidantiem un tas palīdz novērst organisma šūnu bojāšanos. Rozmarīna eļļa veicina matu augšanu, kā arī palēnina matu sirmošanas procesu. Savukārt rozmarīnā esošā karnozīnskābe palīdz mazināt stresu un aizsargā nervu sistēmu kopumā. Ikdienā ieteicams uzņemt 4 - 6 gramus (nedaudz vairāk kā vienu tējkaroti) rozmarīna.
Kardamons ir saldeni ass garšaugs, kas bieži vien sastopams ķirbju garšvielu mikslī. Lai gan tā nav vietējā garšviela, tas ir ļoti vērtīgs. Kardamons lieti noder vēdersāpju remdēšanai, kā arī tas spēj mazināt iekaisuma radītās sekas. Šis garšaugs jo īpaši ieteicams cilvēkiem, kuri cieš no paaugstināta asinsspiediena, jo kardamonam piemīt īpašības, kas spēj to pazemināt. Kardamons ir bagātināts ar vērtīgiem minerāliem - magniju un cinku. Šie minerāli nepieciešami tiem cilvēkiem, kuri ikdienā nodarbojas ar sportiskām aktivitātēm. Magnijs un cinks palīdz arī novērst sirds saslimšanas riskus. Vislabāk šo garšaugu uzņemt dabīgā veidā, tomēr, ja tas nav iespējams, talkā nāks aptiekā pieejamie uztura bagātinātāji un citi produkti, kas to satur - piemēram, ēteriskās eļļas, šampūni, gēli, kapsulas.
Kanēlis ir bagātīgs antioksidantu avots, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem - aktīvām molekulām, kas ievērojami paātrina ādas novecošanos. Tas līdzīgi kā kardamons, nav vietējās izcelsmes, taču tam piemīt virkne veselību uzlabojošu īpašību. Viena no kanēļa labajām īpašībām ir tā saldā garša, zemais kaloriju daudzums, tāpēc ikdienā ēdiena garšu noteikti ir vērts papildināt ar vienu tējkaroti kanēļa. Kanēli ieteicams lietot diabēta slimniekiem, jo tas bloķē konkrētus enzīmus - alanīnus, kas ļauj glikozei (cukuram) nokļūt asinīs. Pēc maltītes ar augstu cukura līmeni, kanēlis cīnās, lai cukurs nenokļūtu asinsritē.