Veloceļš

Rīgā, Vilhelma Purvīša ielā, sākta veloceļa izbūve un ielas seguma atjaunošana, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pērn rudenī Rīgas pašvaldība izveidoja pirmās 10 mikromobilitātes rīku novietošanas stāvvietas, kur turpmāk varēs novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus.

Rīgas dome šodien atbalstīja kopīga veloceliņa ar Salaspils pašvaldību izveidi Zirņusalā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja velomaršrutu izveidi uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Gar autoceļu Imanta-Babīte (V20) posmā no Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojuma Imantā līdz Babītei kopumā 2,5 kilometru garumā līdz pat Rīgas apvedceļam A5 (Salaspils-Babīte) un tālāk līdz pagriezienam uz Kleistu ielu Babītē izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš. Vēl projektēšanas stadijā šī gājēju un velosipēdistu ceļa iespējamie risinājumi tika apspriesti ar pilsētplānošanas speciālistiem un velobraukšanas aktīvistiem. Autoceļa brauktuve būvdarbu laikā netika skarta, visā veloceļa garumā izbūvēts apgaismojums, gar celiņu uzstādīti soliņi. Gājēju un velosipēdistu ceļa projektu izstrādāja SIA Vertex projekti, būvdarbus veica SIA Strabag par līgumcenu 695 tūkstoši eiro (ar PVN).

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) plāno par 585 000 eiro ierīkot gājēju un velosipēdistu celiņu gar valsts vietējo autoceļu Imanta-Babīte (V20), liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Kapacitātes trūkuma un nepareizas plānošanas dēļ Rīgas dome šogad neuzsāks solītā veloceļa izbūvi Krasta ielā, šodien žurnālistiem atklāja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Nīderlandē trīs kompānijas apvienojās, lai no pārstrādās plastmasas radītu velosipēdu celiņus. Tie tiek savienoti kopā pēc lego kauliņu principa.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs informējis par galvaspilsētā notiekošajiem remontdarbiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien atbalstīja ieceri būvēt veloceliņu no Vecāķiem līdz Lilastei.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam ir taisnība tai ziņā, ka Eiropas Savienības iezīmēto naudu velomaršruta Eirovelo izveidei būtu grēks nepaņemt, un būtībā ir vienalga, kā šo ideju pasniedz – vai tas būtu gabaliņš Dzelzs priekškara veloceļa, par ko vēl krietni pirms 2009. gada sāka runāt Eiroparlamenta deputāts Mihaels Krāmers, vai unikāls jauns velomaršruts cieši gar Baltijas jūras piekrasti cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai.

Jūnijā Siguldā uzsākta izgaismota veloceliņa izbūve, kura garums būs 11 kilometri. Tas savienos 12 tūrisma objektus, septiņas atpūtas vietas, kurās būs velostatīvi, un 14 autostāvvietas. Maršrutā uzstādīs papildu informatīvās norādes un stendus.

Sestdien, 7. maijā, Velo nedēļas noslēguma pasākumā Rīgas domes pārstāvji kopā ar veloaktīvistiem tvīda braucienā atklās veloceļu „Centrs – Berģi”, kas ir viens no nozīmīgākajiem velosatiksmes projektiem pilsētā.