Vēlēšanas

Premjera kandidāts no apvienības Visu Latvijai – TB/LNNK Roberts Zīle nule presei izteicās, ka krievu valoda būs otra valsts valoda, ja pie varas nokļūs Par labu Latviju un Saskaņas centrs. Diemžēl šī frāze raksturo Latvijas politiskās kultūras līmeni. Ikvienam, kurš daudzmaz orientējas politikā, ir pilnīgi skaidrs, ka ieviest otru valsts valodu Latvijā ir faktiski neiespējami. Tiklīdz Saeimā tiktu ierosināts mainīt Satversmi, lai ieviestu otru valsts valodu, un pastāvētu bažas, ka Saeima ar divu trešdaļu balsu vairākumu to varētu arī izdarīt, tā tiktu iedarbināts Saeimas atlaišanas mehānisms ar viegli prognozējamu rezultātu. Zīle ir pieredzējis politiķis un to visu brīnišķīgi saprot. Taču norij krupi un turpina dzīt muļķi. Tāpēc, ka vajag. Jo to prasa viņa partijiskā piederība.

Vides ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība) asi noraida pārmetumus sev, ministrijai un zaļo kustībai par saimniekošanas ierobežošanu.

Lai gan līdz vēlēšanām atlicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, šī nedēļa iet uz beigām apbrīnojami rāmi, bez satricinošiem politiskiem notikumiem. Rodas iespaids, ka partijas taupās pirms pēdējā izrāviena, kas acīmredzot sāksies tikai septembra otrajā pusē.

Lai tiek šie Mārtiņa Lutera vārdi Latvijas katoļu jaunajam arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam par atklāsmi, ka Bībeles mācībai skolās tomēr nevajadzētu būt obligātai.

Latvijas politiķi norāda uz milzīgo plaisu, kas esot starp varu un sabiedrību. Un visi kā viens sola šo plaisu mazināt. Tiesa, sola sev ierastajā manierē. Proti, skandējot frāzes, ka pastāvot plaisa, tas esot slikti, plaisa jāsamazina, mēs darīsim visu, lai šo plaisu mazinātu, un tā tālāk, un tā joprojām. Tukšvārdībā Latvijas politiķus nepārspēt. Diemžēl ar darbiem viss iet pilnīgi pretējā virzienā. Lūk, piemērs.

Valdība konceptuāli atbalsta priekšlikumu noteikt pienākumu reģistrētu politisko partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valdes locekļiem iesniegt deklarācijas.

Vecāku apvienība "Māmiņu Klubs" un krievvalodīgo ģimeņu apvienība "Mamin Klub" augustā veica aptauju, kurā noskaidroja, kāda ir jauno ģimeņu ar bērniem nostāja brīdi pirms vēlēšanām. Aptaujā, kurā piedalījās ap 500 ģimeņu, atklājām, ka tikai 5% vecāku izvēlēsies, par kuru partiju balsot vēlēšanās, pēc iepazīšanās ar priekšvēlēšanu programmām, jo 56% krievvalodīgo ģimeņu un 64% latviešu šobrīd netic partiju solījumiem, tāpēc neiedziļinās to piedāvātajos priekšlikumos.

Kompānijas Latvijas fakti aptauja liecina, ka augustā "Saskaņas centru" (SC) atbalstītu 17% vēlētāju, kamēr iepriekšējā mēnesī atbalstītāju skaits sasniedza 19,7%. Savukārt politisko apvienību "Vienotība" augustā atbalstītu 13,6% balsstiesīgo pretstatā 14,2% jūlijā, liecina dati.

Vēlēšanu reformas biedrība plāno rīkot piecas pirmsvēlēšanu diskusijas. Ceturtdien, 26.augustā, plkst.17 ar diskusiju Kuldīgas kultūras centrā sāksies Vēlēšanu reformas biedrības rīkotās vēlētāju-deputātu kandidātu diskusijas. Diskusiju mērķis ir pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodrošināt labāku komunikāciju starp sabiedrību un deputātu kandidātiem, palīdzēt vēlētājiem izdarīt pārdomātāku izvēli, veicināt līdzdalību vēlēšanās un rosināt pilsoniskās sabiedrības plašāku iesaistīšanos politiskajos procesos.

Kustība "Es iešu balsot!" 23.augustā aicina kopīgi Rīgā veidot prezentāciju "Kā Tu 2.oktobrī izmainīsi Latviju?!", ar kuras palīdzību paredzēts mudināt jauniešus un pārējo Latvijas sabiedrību piedalīties balsošanā par parlamenta deputāta amata kandidātiem, aģentūru LETA informēja kampaņas organizators Ainārs Leijējs.

Priekšvēlēšanu kaislībām uzņemot apgriezienus, saasinās arī partiju savstarpējās attiecības. Politiskā organizācija Vienotība vērsusies drošības iestādēs, norādot uz iespējamo apvienības Par labu Latviju (PLL) slēpto aģitāciju medijos. Tiesa, PLL nav palikusi atbildi parādā un pārmet Vienotībai gan slēpto reklāmu, gan arī budžeta resursu tērēšanu savai vēlēšanu kampaņai. Tāpat šonedēļ notikusi akcija, kuras laikā kurpēm apmētāts premjera Valda Dombrovska portrets, kā arī uzbrukums Vienotības birojam.

Jo tuvāk nāk vēlēšanas, jo biežāk skanēs jautājums – par ko balsot? Un – vai vispār ir jāiet balsot? Sāksim ar pēdējo jautājumu, jo atbilde uz to ir šķietami vienkāršāka. Protams, ka jāiet, dzirdama atbilde no visdažādākajām pusēm. Pat vēl vairāk, tas bezmaz vai esot katra cilvēka pilsoniskais pienākums.

20.augustā Rīgas Administratīvā Apgabaltiesa atcēla Centrālās Vēlēšanu komisijas lēmumu, saskaņā ar kuru no Saeimas deputāta kandidātu no PCTVL saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā tika izsvītrots uzņēmējs Sergejs Špaks.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieņēmis "Radio 101" uzaicinājumu ik trešdienu sniegt tiešā ētera intervijas laikā no plkst.15.45 līdz plkst.16.

10.Saeimas vēlēšanu laikā ārpus Latvijas darbosies 64 vēlēšanu iecirkņi, kuros varēs balsot ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi, aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

"Es biju nācijas mamma, savus astoņus gadus nokalpoju. Ja ļaudis man vēl šodien uzticas, paldies par to, bet man bija mērķis, lai viņi paši uzņemas savu atbildību. Tad mēs būsim stipra valsts un stipra tauta," intervijā žurnālam Ir sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka īstie premjera amata kandidāti parādīsies pēc tikai vēlēšanām. Turklāt viņš aicina cilvēkus nevērtēt partijas tikai pēc to piedāvātajiem premjera amata kandidātiem, bet gan pēc programmām.

Šodien partiju "Saskaņas centrs" (SC) atbalstošā jauniešu kustība "Vienota Latvija" Rīgā, Vērmanes dārzā, rīkos piketu pret partiju apvienības "Vienotība" īstenoto politiku.

45% vēlētāju ir politiķu manipulējamā masa, intervijā nedēļas žurnālam ''SestDiena'' apgalvo sociologs, ''Latvijas faktu'' vadītājs Aigars Freimanis.

Jānis Ādamsons ir viens no Saskaņas centra listes kandidātiem uz 10. Saeimu. Kādu laiku viņš bija atšūts no politikas, tagad atkal ir atgriezies. Kāpēc?