Vēlēšanas

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē izveidotā darba grupa šodien nespēja vienoties ne par to, vai tiešām nepieciešams aizliegt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitācijas televīzijā un radio, ne par iespējamajiem risinājumiem šāda aizlieguma gadījumā.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atbalsta frakciju "Vienotība" un "Visu Latvijai!"-TB/LNNK ieceri atteikties no apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas, taču tikai elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālās (televīziju) programmās, ieskaitot sabiedriskās, bet ar nosacījumu, ka šiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tikšot rasts kompensējošs mehānisms, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja padomes pārstāve Ina Poriete.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tendence izvēlēties sev ērtāko un efektīvāko pakalpojuma saņemšanas veidu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un informācijas sabiedrības straujais attīstības temps mudina arī valsts pārvaldi vairs nevilcināties un pārvaldes procesus sakārtot atbilstoši jaunāko tehnoloģiju iespējām.

"Es atbalstīšu sistēmu, ja tā būs sakārtota. Ir labi, ka persona varēs atrasties mājās un balsot, bet ir jāskatās vai sistēma būs droša un pārbaudīta. Nekādā gadījumā nevar pāriet tikai uz elektronisko balsošanu, jo ne katrā mājā būs iespēja nobalsot elektroniski. Kā arī ir jāpārdomā, lai nebūtu tā, ka cilvēks nobalso divreiz – mājās un vēlēšanu iecirknī. Uzskatu, ka šo jautājumu nevar sasteigt, ja jau tik ilgu laiku neesam to izdarījuši," elektroniskās balsošanas ieviešanu komentē Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība).

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) un tās vadītājam Arnim Cimdaram par tikko kā notikušā referenduma organizāciju izskanējis pārmetums, ka elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešana aizvien kavējas.

Aprīlī, ieviešot Latvijā elektroniskās identifikācijas kartes (eID), dārgāka kļūs valsts nodeva par pases izsniegšanu. Lai iegūtu eID ar tajā iestrādātu elektronisko parakstu, vajadzēs samaksāt 10 latus, savukārt par pases izsniegšanu standarta maksa būs 20 latu pašreizējo 15 latu vietā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc pēdējās divās nedēļās risinātajām sarunām ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām norāda uz sadarbības trūkumu starp tām un aicina iedzīvotājus referendumu par krievu valodas statusu neizmantot kā protesta balsojumu pret politiķiem.

Neraugoties uz to, ka 11. Saeima izveidota ārkārtas vēlēšanu ceļā, sabiedrība joprojām nav apmierināta ar parlamenta darbu.

Atskatoties uz 2011. gadu Latvijas politikā, droši varam teikt, ka šis ir bijis ļoti spraigs, kaislībām un intrigām apvīts laiks. Šajā gadā dzimuši varoņi viendienīši, no dzīru galda patriekti veci galma ložņas, bet karaļi kļuvuši par ākstiem – vārdu sakot, tie, kas bijuši pirmie, nu kļuvuši pēdējie.

No partijām, kuras piedalījās Saeimas ārkārtas vēlēšanās šā gada 17. septembrī, visdārgākā priekšvēlēšanu kampaņa bijusi Vienotībai, secināms no KNAB iesniegtajām vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām.

Iedzīvotāju liktās cerības uz Saeimas ārkārtas vēlēšanām nav piepildījušās – vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka tās neko nav mainījušas, liecina "DnB Nord" pētījums.

Eiropas Parlaments 13. decembrī pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Krieviju rīkot jaunas, brīvas un taisnīgas Domes vēlēšanas un nekavējoties pilnībā izmeklēt visus ziņojumus par krāpšanu un iebaidīšanu vēlēšanu laikā 4.decembrī, ziņo ārvalstu mediji.

Līdz nākamā gada beigām plānots izstrādāt koncepciju, kas paredzētu risinājumu vēlētāju balsošanai internetā jau 2013.gada pašvaldību vēlēšanās.

Neatkarīgā intervē Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu (Saskaņas centrs).

Iespējams, ka eksprezidenta Valda Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Sondore-Kukule pirmā izteikusi ideju par Saeimas atlaišanu, sestdien raksta žurnāls "Sestdiena", analizējot Sondores-Kukules ietekmi eksprezidenta dibinātajā Zatlera Reformu partijā (ZRP).

Gandrīz puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju piekrīt Zatlera Reformu partijas līdera Valda Zatlera izteiktajai versijai, ka tagadējā valdība varētu krist 2012. gada martā.

Šogad pirmo reizi valsts vēsturē Latvijas sabiedrībai bija iespēja paust savu neapmierinātību ar parlamenta darbu un atlaist uzticību zaudējušo 10. Saeimu, tomēr pašlaik izrādās, ka nedz paši vēlētāji, nedz politiķi nav apmierināti ar jauno parlamentu, uzskatot to par vēl sašķeltāku un neprofesionālāku nekā iepriekšējais.

Elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu Latvijā vajadzētu ieviest līdz pašvaldību vēlēšanām 2013.gadā, uzskata Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņas centrs").

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti ceturtdien vienbalsīgi atbalstīja iekļaut 11.Saeimas darba kārtībā jautājumu par Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem, paredzot ieviest atklāto balsojumu ieviešanu.

Vairākums (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem prognozē, ka izveidotā 11. Saeimas partiju koalīcija nenostrādās trīs gadus, liecina TNS Latvia un LNT raidījuma 900 sekundes veiktais pētījums.