Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums nr. 2, kā rezultātā atlaista Saeima un rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kalpo par brīdinājumu politiķiem, kas līdz šim, nokļūstot Saeimā, atļāvušies pilnībā ignorēt priekšvēlēšanu solījumus.
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kas nosaka jaunu aģitācijas un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām. Pašlaik priekšvēlēšanu aģitāciju regulē vairāki atsevišķi likumi. Likumprojektu izstrādājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, saturiski apvienojot līdzšinējās kārtības un precizējot to tiesisko regulējumu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 2.maijā, diskutējot par priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu medijos, atbalstīja politisko reklāmu aizliegumu televīzijā 30 pirms vēlēšanām.
Francijā svētdien notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un aptaujas liecina, ka opozīcijā esošo sociālistu kandidāts Fransuā Olands tajā, visticamāk, pārspēs pašreizējo valsts galvu Nikolā Sarkozī, kura vadības stils un darbība ekonomikā ir atsvešinājusi lielu daļu elektorāta.
Koalīcija šodien vienojusies par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu televīzijā, šodien pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).
Gatavojot jauno priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, Saeimas deputāti vienojās, ka drastiski jāierobežo deputātu kandidātu iespējas priekšvēlēšanu laikā savu viedokli paust valsts, pašvaldību un to uzņēmumu preses izdevumos.
Gadu pirms pašvaldību vēlēšanām bez lielo partiju politiskās aizmugures palikušie pilsētu un novadu pārstāvji sliecas veidot savas vietējās partijas, nevis pievienoties lielajām partijām, svētdien vēsta raidījums «De facto».
Virzību parlamentā sākuši Vēlētāju reģistra likuma grozījumi, kas radīja bažas, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki būs piesaistīti deklarētajām dzīvesvietām.
Ministru kabinetā, šodien,13.martā, apstiprināja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kā arī grozījumus Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" šodien Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kura mērķis ir Saeimas vēlēšanās aizstāt 1000 latu drošības naudu sarakstu iesniegšanai ar 1000 vēlētāju parakstiem.
Interneta vēlēšanu sistēmas ieviešanai paredzētie izdevumi interneta vēlēšanu portāla izveidošanai, Vēlētāju reģistra uzlabošanai un Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbam kopā varētu sasniegt vienu miljonu latu, liecina 8.marta valsts sekretāru sanāksmei iesniegtā koncepcija "Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi".
Maskavā un Sanktpēterburgā otrdienas vakarā nesankcionētās protesta akcijās pret jaunievēlēto prezidentu Vladimiru Putinu tika aizturēti vairāki Krievijas opozīcijas atbalstītāji.
Maskavas policija likusi visiem opozīcijas aktīvistiem, kuri sapulcējušies štābā, lai veiktu alternatīvo balsu skaitīšanu atstāt telpas, vēsta Krievijas Valsts Domes deputāts, partijas "Taisnīgā Krievija" līderis Ilja Ponomarjovs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas paspārnē izveidotā darba grupa šodien nespēja vienoties ne par to, vai tiešām nepieciešams aizliegt apmaksātu priekšvēlēšanu aģitācijas televīzijā un radio, ne par iespējamajiem risinājumiem šāda aizlieguma gadījumā.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) atbalsta frakciju "Vienotība" un "Visu Latvijai!"-TB/LNNK ieceri atteikties no apmaksātas priekšvēlēšanu aģitācijas, taču tikai elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālās (televīziju) programmās, ieskaitot sabiedriskās, bet ar nosacījumu, ka šiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem tikšot rasts kompensējošs mehānisms, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja padomes pārstāve Ina Poriete.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norāda, ka Latvijas iedzīvotāju tendence izvēlēties sev ērtāko un efektīvāko pakalpojuma saņemšanas veidu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un informācijas sabiedrības straujais attīstības temps mudina arī valsts pārvaldi vairs nevilcināties un pārvaldes procesus sakārtot atbilstoši jaunāko tehnoloģiju iespējām.