Francijā svētdien notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un aptaujas liecina, ka opozīcijā esošo sociālistu kandidāts Fransuā Olands tajā, visticamāk, pārspēs pašreizējo valsts galvu Nikolā Sarkozī, kura vadības stils un darbība ekonomikā ir atsvešinājusi lielu daļu elektorāta.
Neskatoties uz viņa pieredzes trūkumu valdības darbā, vairums aptauju liecina, ka 57 gadus vecais Olands ir favorīts pirmajā vēlēšanu kārtā un ka arī otrajā vēlēšanu kārtā, kas notiks 6.maijā, viņš gūs pārliecinošu uzvaru.
Tomēr Sarkozī, kurš arī ir 57 gadus vecs, izdevies mazināt Olanda pārsvaru, pievēršoties tādiem aktuāliem jautājumiem kā drošība un imigrācija, kā arī brīdinot, ka sociālistu nākšana pie varas var radīt haosu finanšu sistēmā.
Tomēr eksperti norāda, ka Sarkozī tā arī nav izdevies kliedēt vilšanos, kuru vēlētājos radījusi viņa piecus gadus ilgā prezidentūra, pateicoties pašreizējā Elizejas pils saimnieka personīgās dzīves stila ekstravagancei un augstajam bezdarba līmenim, kas turpina pieaugt par spīti Sarkozī solījumiem veicināt jaunu darbavietu radīšanu un labklājības līmeņa celšanos.
Tajā pašā laikā nedrošība, kuru radījis bezdarbs, kas nesen sasniedza 12% atzīmi, pirktspējas mazināšanās un valdības īstenotie taupības pasākumi, veicinājusi kreiso ekstrēmistu kandidāta - 60 gadus vecā Žana Luka Melansjona popularitātes kāpumu, dažās aptaujās viņam negaidīti izvirzoties trešajā vietā un apsteidzot galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu.
Neskatoties uz šī brīža aptauju rezultātiem, analītiķi uzskata, ka otrās kārtas iznākumu izšķirs Olanda un Sarkozī spēja pārliecināt tos aptuveni desmit procentus vēlētāju, kuri svētdien gatavojas balsot par centriskās Demokrātiskās kustības līderi Fransuā Bejrū.
Pateicoties eirozonas parādu krīzei un bezdarbam, par priekšvēlēšanu kampaņas galvenajiem jautājumiem kļuvusi ekonomika un valdības tēriņi.
Ilggadējā sociālistu partijas līdera Olanda kandidatūra parādījās tikai pēc tam, kad seksa skandāls noveda pie bijušā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora Dominika Štrausa-Kāna krišanas.
Olands sola, ka līdz 2017.gadam viņš panāks sabalansētu budžetu, vienlaikus ceļot nodokļus un palielinot valdības izdevumus. Viņš sola arī radīt tūkstošiem jaunu darbavietu.
Tajā pašā laikā sociālistu līderis centies uzrunāt protesta balsotājus, mēģinot viņus piesaistīt ar dažādiem populistiskiem paziņojumiem. Piemēram, viņš par saviem "ienaidniekiem" pasludinājis pasaules finanšu sistēmas darboņus, apsolījis aplikt ar 75% lielu nodokli tos francūžus, kas pelna vairāk nekā miljonu eiro gadā, kā arī panākt Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma grozīšanu, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas izaugsmi.
Sarkozī kampaņas organizatori norāda, ka uzvara pirmajā vēlēšanu kārtā ir ļoti svarīga, piebilstot, ka līdz ar iespēju iesaistīties cīņā ar Olandu "aci pret aci" tā nodrošinās nepieciešamo pavērsienu līdzšinējā sacensības gaitā.
Sestdien visā valstī ir tā saucamā klusā diena, ko visi desmit Francijas prezidenta amata kandidāti nedrīkst izmantot aģitācijai, lielākā daļa no viņiem šo dienu pavada kopā ar savām ģimenēm.
Tiesības piedalīties vēlēšanās ir aptuveni 45 miljoniem francūžu, taču eksperti norāda, ka kampaņa nav spējusi rosināt vēlētāju iztēli, un prognozē zemu balsotāju aktivitāti.
Aptauja, kuru veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija "OpinionWay" un kuras rezultāti tika publicēti trešdien, liecina, ka 26% vēlētāju gatavojas svētdien palikt mājās, kamēr iepriekšējo prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 2007.gadā pie balsošanas urnām nedevās tikai 16% francūžu.
Vēlēšanu iecirkņi svētdien durvis vērs plkst. 9.00 pēc Latvijas laika, un balsošana ilgs līdz plkst. 21.00 pēc Latvijas laika, kad arī sagaidāmi pirmo nobalsojušo aptauju rezultāti.
Savukārt prezidenta vēlēšanu otrais balsojums paredzēts 6. maijā.