Līdaka: Politiķi cenšas pārdalīt mediju tirgu par labu sev

© F64 Photo Agency

«Politiķi cenšas pārdalīt mediju tirgu par labu sev,» Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekta grozījumu iemeslus vērtē Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka. Vai, cenšoties apkarot partiju deputātu kandidātu vēlmi ar reklamēšanos televīzijā ietekmēt, politiķuprāt, nenobriedušos vēlētāju prātus, netiks apkaroti mediji un noplicināts to saturs?

Kāda nākotne sagaida nacionālās televīzijas, cik saturisko piedāvājumu ietekmē politiskie lēmumi vai to trūkums, kāpēc ir tāda ņemšanās ap sabiedrisko raidorganizāciju apvienošanu, Neatkarīgās intervija ar G. Līdaku.

– Cik lielu skādi televīzijām nodarīs politisko reklāmu aizliegums 30 dienu pirms vēlēšanām, kā to paredz Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekts? Kādi tam būs blakusefekti?

– Tas vienu mediju noliek nevienlīdzīgā situācijā pret pārējiem, reklāmas tirgus tiek pārdalīts par labu internetam, uz ko aizliegums neattiecas, par labu radio, presei. Pamatojums, ka televīzija ir ietekmīgākais medijs, ir pretrunā ar virkni valsts dokumentu, kuros nozīmīga loma ierādīta pieaugošajam interneta tirgum, ko ieteikts izmantot vairāk, piemēram, informējot par eiro ieviešanu vai citām valstij būtiskām tēmām. Interneta loma pieaugs, bet par to šobrīd neviens neliekas ne zinis. Nenoliedzu, ka televīziju ietekme ir liela, bet reizēm tā tiek pārspīlēta, turklāt situācija jāskata kompleksi. Grozījumu nepieciešamība tika argumentēta ar nepieciešamību sabiedrību informēt objektīvi, ar kvalitatīvas žurnālistikas palīdzību, nevis ar emocionālām reklāmām – tam bija solīts finansējums ne tikai sabiedriskajiem medijiem, bet arī komerctelevīzijām, kas tām nav piešķirts, un, kā informēja Finanšu ministrija (FM), līdzekļi nav paredzēti. Jājautā, kāpēc šie grozījumi tiek virzīti tālāk, ja šī pamatfunkcija netiks pildīta, ja netiek piešķirti līdzekļi sabiedriskajam pasūtījumam visās nacionālajās televīzijās, ņemot vērā katras atšķirīgo auditoriju. Sabiedrisko televīziju krievu auditorija neskatās gandrīz nemaz, latviešu auditorija svārstās no 13 līdz 15%, kas nozīmē, ka, līdzekļus piešķirot tikai sabiedriskajai TV, sabiedrība nesaņems šo objektīvo informāciju priekšvēlēšanu periodā. Tas ir sliktākais, kas ar politiķiem priekšvēlēšanu periodā var notikt!

– Līdz šim gan sabiedriskās, gan komerciālās televīzijas tāpat veidoja šos priekšvēlēšanu raidījumus un diskusijas.

– Ja sabiedriskajai televīzijai tiek piešķirti komercreklāmas zaudēšanu kompensējoši līdzekļi, par kuriem tā var taisīt priekšvēlēšanu raidījumus, tad komercmedijiem šīs naudas nav. Līdz šim komercmediji varēja atļauties veidot šos raidījumus tāpēc, ka viņiem bija šī politiskā reklāma, no kuras finansēt šos projektus, kas tagad būs liegta. Nacionālās komerctelevīzijas dzīvo tikai un vienīgi no reklāmas naudas!

– Kāda situācija ir reklāmas tirgū pēc sāpīgā krīzes krituma? TNS dati uzrāda reklāmas apjoma kāpumu.

– Problēma ir tāda, ka Latvijas reklāmas tirgū ir ienācis liels skaits ārvalstu kanālu, tādējādi kopējā reklāmas summa varbūt palielinās, bet nacionālajos kanālos tā samazinās. Turklāt visu naudu no programmu abonēšanas caur kabeļiem saņem kabeļu operatori, kas samaksā ārvalstu kanāliem par to, ka viņi ir iedevuši savu programmu, bet vietējām televīzijām nemaksā – tās vēl spiestas maksāt milzu summu par ciparu apraidi Lattelecom (650 000 latu gadā). Tiekam dubulti diskriminēti!

– Partijas bezmaksas aģitācijai varēs izmantot 20 minūšu, kuras varēs sadalīt četrreiz pa piecām minūtēm. Vismaz atmesta sākotnējā Vienotības deputāšu ideja par bezmaksas aģitācijas raidlaika dubultošanu līdz 40 minūtēm. Bet bezmaksas tikai partijām nozīmē bez maksas, bet kāds par to maksā. Tā nav reklāmu izmaksu pārlikšana no partiju uz nodokļu maksātāju pleciem?

– Tieši tā! Par šo «bezmaksas» aģitāciju samaksā sabiedrība caur nodokļiem. Protams, ka tā ir izdevīga vienīgi partijām. Un mēs vēl samaksājam par to, lai partijas iegūtu šo finansējumu. Politiķi nonāk arvien elitārākā situācijā, nedomājot par to, kā tas atsaucas uz biznesu, ekonomiku.

– Ja reiz likumdevēju ieskatā reklāma tieši televīzijā tik emocionāli ietekmē vēlētāju, vai nevajadzētu atteikties arī no šīs bezmaksas aģitācijas TV? Lai tiekas ar vēlētājiem klātienē!

– Partiju bezmaksas aģitācijas formas varēs būt ļoti līdzīgas reklāmas klipiem, varēs izmantot īsus, montētus materiālus. Tāpat būs šī emocionālā uzrunāšana caur bezmaksas aģitāciju, vienīgi tā nav tik populāra. Mani baida tas, ka nebūs skaidrojošas žurnālistikas. Ja medijos netiks veidots dialogs starp politiku un sabiedrību, ja šo ķēdes posmu likvidēs, bīstamība, ka sabiedrība izdarīs nepareizus lēmumus, pieaugs.

– Kāpēc lai likvidētu šo posmu?

– Jo nebūs finansējuma šīm kvalitatīvajām diskusijām, kuras ar putām uz lūpām solīja likuma grozījumu iniciatori.

– Ja nebūs reklāmas 30 dienu pirms vēlēšanām, kur noies tvaiks?

– Tiks izmantotas interneta platformas, radio, vides reklāmas, visi iespējamie līdzekļi. Baidos, ka daļa aģitācijas varētu arī parādīties saturā. Slēptie veidi, kā ietekmēt, ir ļoti dažādi. Vēlme politiķiem ietekmēt medijus ir bijusi vienmēr, tā ir prakse visā pasaulē. Jautājums, cik medijs var atļauties būt neatkarīgs. Riski pastāv visdažādākie, varbūt ne tieši ar naudu, varu. Ideja par to, ka varētu finansēt sabiedrisko pasūtījumu, bija ļoti laba, bet izskatās, ka tā ir izgāzusies, ja nenotiks kas unikāls FM attiecībās ar Saeimas komisiju.

– Šai naudai jābūt jau nākamā gada budžetā uz nākamā gada vēlēšanām.

– Jā.

– Cik mūsu raidorganizācijas «var atļauties būt neatkarīgas», kā sakāt?

– Ir dažādi. Ir MTG grupa, ir Pirmais Baltijas kanāls (PBK), ir liels skaits reģionālo televīziju, neatkarīgie producenti, kas arī var strādāt dažādi, ir valsts institūciju finansētie projekti, caur kuriem var darboties... Tā cīņa notiks. Pieļauju, ka daudzviet tiks maksāts dārgāk un ne tik caurspīdīgi. Ļoti negribētos, ka tā tas notiek. Labāk lai sabiedrība zina, ka tā ir reklāma un kas par to maksā, ja diskusija, tad lai tā ir neatkarīga diskusija, ja kaut kam ir finansējums, tad tam jābūt caurspīdīgam.

– Cīnoties ar slēpto reklāmu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ieteikusi atteikties no sadarbības ar pašvaldībām. Nerok bedri televīzijām, kas, vismaz šajā laikā, nevarēs raidīt kultūras pasākumus, ko televīzijas pašas nevarēs atļauties? Cik liela šī problēma, un ko šāds priekšlikums atrisinās?

– Manuprāt, tas neatrisinās problēmu. Politiķi mēģina cīnīties paši ar savām problēmām uz mediju rēķina. Politiķu vēlme iekļūt televīzijās ir nebeidzama, tajā pašā laikā viņi mēģina stāstīt, ka mediji ir tie, kas mēģina nodarīt pāri. Politiķi cenšas pārdalīt mediju tirgu par labu sev, nevis domā par politisko procesu globāli no skatpunkta – «jo stiprāki un neatkarīgāki mediji, jo politiskie procesi kvalitatīvāki». Ir labi redzams, ka notiek cīņa par sabiedrisko mediju, visi spēki tiek veltīti tā transformēšanai veidā, kas izdevīgs pie varas esošajiem. Grozījumi par bezmaksas aģitāciju to labi parāda. Politiskie spēki, kas pārstāv krieviski runājošos, šajā spēlē nepiedalās. Kāda jēga ir Saskaņas centram (SC) aģitēt LTV, ko krievu auditorija principā neskatās? Šādi tiek mēģināts izslēgt SC no aprites. Paliek krievu kanāli, kuros SC varētu atbalstīt idejas vārdā. Kurš šajā spēlē uzvarēs, parādīs nākamās vēlēšanas.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Svarīgākais