Ceturtdien notikušās Katalonijas reģionālā parlamenta vēlēšanas, kuras tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas, Spānijas centrālajai valdībai cerot, ka tādējādi izdosies apturēt katalāņu separātistu neatkarības centienus, nodemonstrējušas, cik sašķelta ir reģiona sabiedrība, un to iznākums liek domāt, ka tās nebūt nav atrisinājušas dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi, kuru valsts pieredzējusi kopš demokrātijas atjaunošanas.
Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.
Katalonijā trešdien tiek ievērots 24 stundu klusuma periods pirms ceturtdien gaidāmajām reģionālā parlamenta vēlēšanām, kurās paredzama sīva cīņa starp Katalonijas neatkarības piekritējiem un pretiniekiem.
Krievijā pirmdien oficiāli sākusies kampaņa pirms 18.martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, kurās, visticamāk, uzvarēs līdzšinējais valsts galva Vladimirs Putins.
Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina un partijas “Saskaņa” šķiršanās nu ir oficiāla. Mamikins pirms trīsarpus gadiem bez jebkādas politiskās pieredzes un pat nebūdams partijas biedrs no ceturtās vietas “Saskaņas” sarakstā spēja kļūt par eirodeputātu. Tagad viņš plāno veidot savu sabiedrisko organizāciju un būtībā konkurēt ar “Saskaņu” par Latvijas krievu vēlētāju balsīm jau nākamajās Saeimas vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Katalonijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 21.decembrī nespēs pārliecinoši atrisināt politisko krīzi, ko izraisījuši katalāņu separātistu centieni atdalīties no Spānijas, liecina pēdējās sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām.
Ik pa laikam izskan prātojumi par Saeimas un Valsts prezidenta vēlēšanu, premjera nominēšanas un ministru nominēšanas un apstiprināšanas kārtības maiņu. Jautājumu ir pētījušas speciālas komisijas, darba grupas prezidenta paspārnē, kādas iniciatīvas nokļūst arī Saeimā. Arī pagājušonedēļ, kad bez garām debatēm tika noraidīta iniciatīva atjaunot pirmskara Latvijā bijušo atvērto sarakstu sistēmu Saeimas vēlēšanām.
Nākamajā gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas izskatīsies pēc raidījuma "Populistu X faktors", pārliecināts Rīgas domes mērs, partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Partijām Saeimas vēlēšanās arī turpmāk būs jāpārvar piecu procentu barjera. Līdz ar citiem vēlēšanu kārtību mainīt rosinošiem priekšlikumiem likumdevējs noraidīja No sirds Latvijai pārstāvošā Gunāra Kūtra ierosinājumu samazināt šo barjeru līdz trim procentiem.
Vācijas sociāldemokrātu (SPD) kongresā ceturtdien nobalsots par sarunu uzsākšanu ar kancleres Angelas Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem par līdzšinējās "lielās koalīcijas" atjaunošanu, lai tādējādi rastu izeju no politiskā strupceļa, kas radies pēc sarunu izgāšanās par tā dēvētās Jamaikas koalīcijas izveidi.
Ja netiks palielināts vēlēšanu iecirkņu darbinieku atalgojums, pastāv bažas par šo darbinieku kvalifikāciju, intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” teica Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
ASV uzņēmējs Pols Manaforts, kurš vairākus mēnešus vadīja Donalda Trampa vēlēšanu štābu, Krieviju un Ukrainu apmeklējis krietni biežāk, nekā uzskatīts agrāk, vēsta ASV tīmekļa izdevums "McClatchy DC".
Valsts prezidents jāievēlē atklātā balsojumā, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai" /LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Pirmstermiņa vēlēšanu piesaukšana Vācijā tiek izmantota, lai veicinātu sarunas starp koalīciju veidojošajām partijām, norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Puse vāciešu pēc koalīcijas sarunu izjukšanas atbalsta jaunu parlamenta vēlēšanu izsludināšanu, bet piektā daļa dotu priekšroku mazākuma valdības izveidošanai, liecina trešdien publicētās aptaujas dati.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēmis lēmumu attiecībā uz savu dalību nākamgad Krievijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Par to ziņo televīzijas kanāls RBK, atsaucoties uz saviem avotiem.
Šodien, 9.novembrī, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Satversmes sapulces laikā notika rektora vēlēšanas. Tajā par RSU jauno rektoru ievēlēja profesoru Aigaru Pētersonu.