Aptauja: Partijas pauž atbildīgu attieksmi pret valsts finanšu izlietojumu
 
©f64

Latvijas lielākās politiskās partijas priekšvēlēšanu solījumos kopumā pauž atbildīgu attieksmi pret valsts naudas izlietojumu, secina Fiskālās disciplīnas padome (Padome), pirmo reizi Latvijā veicot partiju aptauju, lai pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām noskaidrotu partiju priekšvēlēšanu programmās iekļauto prioritāšu ietekmi uz valsts finansēm.

Ievērojot Eiropas valstu labāko praksi, piemēram, Nīderlandes Neatkarīgās fiskālās iestādes darbu, arī Padome 2018. gada aprīlī vērsās pie Latvijas politiskajām partijām ar aicinājumu piedalīties aptaujā par fiskālo disciplīnu un fiksēt partiju nodomus turpmākajiem četriem gadiem.

Veicot šo aptauju, Latvijā pirmo reizi politisko partiju eksperti centās novērtēt politisko iniciatīvu ietekmi uz budžeta izdevumiem un ieņēmumiem. Aprēķinu pamatā tika izmantots vienots makroekonomisko un fiskālās politikas prognožu ietvars, balstoties uz Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021. gadam.

"Iesniedzot anketu, politiskās partijas apliecināja savu fiskālo atbildību, domājot gan par līdzsvarotu budžetu, gan valsts parāda samazināšanas iespējām. Tas ir ļoti pozitīvi, jo šādi partijas apliecināja savu briedumu un spēju domāt par reformām konkrētu izmaksu kategorijās," uzsver Jānis Platais, Padomes priekšsēdētājs.

Noteiktajā termiņā līdz 7. augustam atbildes iesniedza septiņas partijas - Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Zaļo un Zemnieku savienība (viedokļa vēstule), "No sirds Latvijai", "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija (viedokļa vēstule), Attīstībai/Par!, Progresīvie. Politiskā partija "KPV LV" un Jaunā Vienotība atbildes sniedza pēc noteiktā termiņa.

No visām partijām atbildes MS Excel failos noteiktajā termiņā iesūtīja piecas partijas, un tās arī analizētas Padomesziņojumā. Padome vērtēja partiju attieksmi pret līdzsvarota budžeta veidošanu, valsts parāda līmeņa ilgtspēju, nodokļu izmaiņām pret IKP līmeni, nozaru prioritātēm, kā arī rezervju veidošanas un risku novērtēšanas jautājumiem.

Kā atzīst Jānis Platais, partiju atsaucība aptaujā kopumā liecina par fiskālo atbildību un nopietnu attieksmi pret fiskālās disciplīnas jautājumiem.

Padome nevērtēja partiju reformu saturu un kā galveno novērojumu fiskālās disciplīnas jomā atzīmē to, ka visas anketētās partijas atbalsta lielāku vai mazāku fiskālo rezervju veidošanu, kā arī visas partijas piedāvāto izmaiņu rezultātā nodrošinātu budžeta bilanci ne sliktāku kā 3% no IKP. Trim partijām ir izdevies ievērot Fiskālās disciplīnaslikuma nosacījumus par 0,5% no IKP. Teju visas partijas arī paredz aktīvāku parāda sloga mazināšanu un vērtē papildu riskus, kas var atstāt iespaidu uz valsts budžeta mērķu sasniegšanu.

Galvenie secinājumi par partiju redzējumu valsts naudas izlietošanā, analizējot partiju atbildes:

• Budžeta bilances četru gadu kumulatīvā ietekme partiju atbildēs svārstās no 2,5 miljardu eiro deficīta līdz 25,5 milj. eiro pārpalikumam, jeb vidēji no 1,8% no IKP deficīta gadā līdz caurmērā sabalansētam budžetam nākamo četru gadu laikā.

• Parāda līmenis 2022. gada beigās partiju atbildēs svārstās no 36,8% no IKP līdz pat 34,0% no IKP.

• Nodokļu iekasējamībā visas partijas savos aprēķinos redz straujāku pieaugumu pret esošo bāzes scenāriju no 30,4% līdz pat 34,3% no IKP 2022. gadā. Ieņēmumu pasākumos partijām neiezīmējās vienotas tendences un piedāvājumu veido dažādi priekšlikumi ieņēmumu stiprināšanai.

• Izskatot nozaru prioritātes, jāatzīmē, ka visām partijām svarīga ir sociālās aizsardzības joma, taču neviena nav norādījusi interesi par vides aizsardzības jomu. Te gan taisnībai jāpiebilst, ka divām partijām dabas aizsardzības pasākumi bija minēti ieņēmumu pusē.

• Fiskālās rezerves paredz veidot visas partijas, kā arī papildu risku apzināšana ir visu partiju redzeslokā, izņemot Nacionālo apvienību, tomēr tā kā galveno prioritāti norāda valsts aizsardzības jomu.

Analizējot ZZS un "Saskaņas" sniegtos viedokļus, Padome pozitīvi atzīmē abu partiju atbildīgo un procedurāli precīzo pieeju Latvijas valsts fiskālajam ietvaram, tomēr uzskata, ka kvantitatīvi izteikti priekšlikumi būtu lielāks ieguvums sabiedrībai skaidrākai kopainas vērtēšanai.

Analizējot pārējo partiju pieejamās programmas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, Padome secinājusi, ka lielākoties var konstatēt plaši uzskaitītus izdevumu pasākumus vai būtisku budžeta ieņēmumu samazinājumu, taču diemžēl nav norādes uz adekvātiem finansēšanas avotiem. "Varam atzīmēt, ka tās politiskās partijas, kas iesniedza anketas, bija daudz vairāk iedziļinājušas atbildīga budžeta procesa detaļās un vairāk domājušas par iespējām sabalansēt izdevumu prioritātes ar smagām izvēlēm, veidojot budžeta ieņēmumu daļu," norāda J.Platais.

Padome sagaida komentārus un kritiku par veikto aptauju, kā arī priekšlikumus tās uzlabošanai, ja būs atbalsts šādai sadarbībai arī turpmāk. "Esam sapratuši, ka nākotnē šādas aptaujas veikšanā būtu svarīgi pievērst lielāku uzmanību savlaicīgākai politisko prioritāšu formulēšanai un plašākai diskusijai par to ietekmi uz valsts naudas izlietojumu," secina J.Platais.

Padome aicina nākotnē arī citām partijām spēt analītiski apliecināt savu spēju darbam nākamajā Saeimā, kā arī uzlabot partiju programmas, tajās norādot ne tikai izdevumu pozīcijas, bet arī ienākumu avotus dažādo priekšlikumu segšanai, uzsver J.Platais.

Veicot partiju aptauju, fona informācijai tika izmantotas arī ikgadējās pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptauja - Padome tajā ietvēra trīs papildu jautājumus par politisko partiju darbu budžeta jomā. Iesniegtās atbildes ļauj vērtēt, kā iedzīvotāji redz politiķu darbu budžeta veidošanā un politiķu solījumus vēlēšanu periodā. Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji sagaida tādu valsts budžetu, kas līdzsvaro ekonomikas labo slikto gadu svārstības. Savukārt negatīvu iedzīvotāju novērtējumu saņem šauro interešu lobisms, secinājusi Padome.