Vēlēšanas

Partija "Saskaņa" pieļauj iespēju sadarboties ar jebkuru politisko spēku, kas ir gatavs īstenot politiku tās vērtību un programmas ietvaros, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja "Saskaņas" valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Neatkarīgās pasūtītā un SKDS veiktā valsts iestāžu, organizāciju, politiķu un amatpersonu uzticamības fiksācija sabiedrībā dod iespēju ļoti plašai varas vērtēšanas amplitūdai. Taču tā dod iespēju arī sabiedrības, pašu aptaujāto vērtēšanai. Tāpēc šoreiz gribu izteikt savas domas par šī pētījuma bildi tās kopumā. Ko tā man atklāj? Pirmkārt, to, ka savā politiskajā domāšanā esam jau tik senili, tik veci, ka labprātāk vēlētos redzēt pie varas «labos kungus», nevis «tautas kalpus». Otrkārt – mūsu pilsoniskuma kvalitāte ir tik zema, ka, vismaz attieksmē pret politiku, mēs visai kategoriski distancējamies pat no tās politiskās varas daļas, kuras radīšana, kuras kvalitātes noteikšana tomēr ir mūsu ziņā.

Čehijā sestdien beigusies balsošana prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, un saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem šobrīd pārliecinošā vadībā izvirzījies pašreizējai valsts galva Milošs Zemans, kas kļuvis bēdīgi slavens ar saviem prokrieviskajiem uzskatiem.

Atlikušajos deviņos mēnešos līdz 13. Saeimas vēlēšanām katra partija stāstīs savu stāstu, ko tā visu labu darījusi un darīs un kāpēc elektorātam vajadzētu balsot tieši par šo, ne citu partiju.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) saņēmusi no Krievijas vēstniecības Latvijā lūgumu saskaņot Krievijas prezidenta vēlēšanu pirmstermiņa izbraukuma balsošanas vietu organizēšanu 12 Latvijas pilsētās, informēja ĀM.

Rīgas domes vēlēšanās pieaudzis par "Saskaņu" balsojušo latviešu vēlētāju skaits, intervijā laikrakstam "Segodņa" teicis Rīgas mērs un partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs.

2017. gada 3. jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās notika republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanas, kurās bija jāievēlē 1614 pilsētu un novadu domju deputāti. Vēlētāju sarakstos bija reģistrēti 1 443 796 balsstiesīgi pilsoņi, no kuriem vēlēšanās piedalījās 727 467 jeb 50,39% balsstiesīgo.

Tuvojoties Jaungadam, cilvēki mēdz ievēlēties kaut ko labu, kam būtu jānotiek nākamajā gadā. Tas var skart gan ļoti individuālas cilvēka dzīves sfēras, gan arī globālo telpu.

Gandrīz puse vāciešu uzskata, ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei būtu jāatkāpjas vēl pirms nākamajām Bundestāga vēlēšanām, kas plānotas 2021.gadā, liecina sabiedriskās domas aptauja, kas veikta pēc aģentūras DPA pasūtījuma.

Jēkabpils rajona prokuratūra piemērojusi piespiedu darbu kādai personai par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus šovasar notikušajās pašvaldību vēlēšanās.

Ceturtdien notikušās Katalonijas reģionālā parlamenta vēlēšanas, kuras tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas, Spānijas centrālajai valdībai cerot, ka tādējādi izdosies apturēt katalāņu separātistu neatkarības centienus, nodemonstrējušas, cik sašķelta ir reģiona sabiedrība, un to iznākums liek domāt, ka tās nebūt nav atrisinājušas dziļāko politisko un konstitucionālo krīzi, kuru valsts pieredzējusi kopš demokrātijas atjaunošanas.

Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, paziņoja vēlēšanu komisija pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.

Katalonijā trešdien tiek ievērots 24 stundu klusuma periods pirms ceturtdien gaidāmajām reģionālā parlamenta vēlēšanām, kurās paredzama sīva cīņa starp Katalonijas neatkarības piekritējiem un pretiniekiem.

Krievijā pirmdien oficiāli sākusies kampaņa pirms 18.martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, kurās, visticamāk, uzvarēs līdzšinējais valsts galva Vladimirs Putins.

Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina un partijas “Saskaņa” šķiršanās nu ir oficiāla. Mamikins pirms trīsarpus gadiem bez jebkādas politiskās pieredzes un pat nebūdams partijas biedrs no ceturtās vietas “Saskaņas” sarakstā spēja kļūt par eirodeputātu. Tagad viņš plāno veidot savu sabiedrisko organizāciju un būtībā konkurēt ar “Saskaņu” par Latvijas krievu vēlētāju balsīm jau nākamajās Saeimas vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Katalonijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas 21.decembrī nespēs pārliecinoši atrisināt politisko krīzi, ko izraisījuši katalāņu separātistu centieni atdalīties no Spānijas, liecina pēdējās sabiedriskās domas aptaujas pirms vēlēšanām.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņojis, ka nākamā gada martā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās startēs kā "neatkarīgais" kandidāts.

Ik pa laikam izskan prātojumi par Saeimas un Valsts prezidenta vēlēšanu, premjera nominēšanas un ministru nominēšanas un apstiprināšanas kārtības maiņu. Jautājumu ir pētījušas speciālas komisijas, darba grupas prezidenta paspārnē, kādas iniciatīvas nokļūst arī Saeimā. Arī pagājušonedēļ, kad bez garām debatēm tika noraidīta iniciatīva atjaunot pirmskara Latvijā bijušo atvērto sarakstu sistēmu Saeimas vēlēšanām.

Nākamajā gadā gaidāmās Saeimas vēlēšanas izskatīsies pēc raidījuma "Populistu X faktors", pārliecināts Rīgas domes mērs, partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Partijām Saeimas vēlēšanās arī turpmāk būs jāpārvar piecu procentu barjera. Līdz ar citiem vēlēšanu kārtību mainīt rosinošiem priekšlikumiem likumdevējs noraidīja No sirds Latvijai pārstāvošā Gunāra Kūtra ierosinājumu samazināt šo barjeru līdz trim procentiem.