Valsts prezidents

Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, par savas kancelejas vadītāju izraugoties vēstnieku Andri Teikmani, jau sācis veidot savu biroju, bet opozīcija uzskata, ka valsts augstāko amatu E. Levits ieguvis, valdošajai koalīcijai ignorējot Satversmi. Ja strīds Latviju pazemojošā kārtā nonāktu Satversmes tiesā, koalīcijas argumenti par pretējo gan varētu būt pārliecinošāki. Vismaz Saeimas priekšsēdētāja par to nešaubās. «Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir jāatkāpjas no amata,» kategorisks ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņa sašutumu izraisījis Valsts prezidenta ievēlēšanas process, kura gaitā, viņaprāt, ignorētas 34 Saeimas deputātu tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot tās darba kārtību.

Politiķi līksmo par jauno kārtību, kas tagad nosaka Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Cik jauki, cik labi, cik caurspīdīgi un godīgi tas nu ir. Lūk, Egils Levits tagad ir ievēlēts atklāti, un kāda laime caur to ir atnākusi.

«Savādi, ka šoreiz Valsts prezidenta ievēlēšanu nepavada ierastie ķengu komentāri...» – šādi un līdzīgi ieraksti parādījās sociālajos tīklos. Latviskajā publikā tradicionālo ķengu bija visai maz, bet ne jau tāpēc, ka interneta publika pēkšņi būtu kļuvusi izglītotāka un pieklājīgāka. Nē. Īsti neatradās kam piekasīties – topošajam prezidentam aiz muguras nestāvēja nedz zoodārzs, nedz mazisks intrigu tirgus. Vismaz ne tāds tirgus, ko viena otra prezidenta ievēlēšanā varēja saskatīt pat pusakls vienacis.

«Heute waehlt unser Volk... Bloedsinn, fack, Parlament! - den Staatspresidenten,»* pusstundu pirms parlamenta ārkārtas sēdes sākuma kāda gide pie Saeimas nama vācu tūristiem stāstīja par tūlīt gaidāmo notikumu.

Šodien 100 Latvijas pilsoņu vēlēs Latvijas Valsts prezidentu. Diemžēl šīs vēlēšanas par vēlēšanām var dēvēt vien nosacīti. Nav runa pat par to, ka tajās piedalīsies ārkārtīgi niecīga tautas daļa. Galu galā šie simt pilsoņi ir Saeimas deputāti un tātad mūsu priekšstāvji. Zināmā mērā – starpnieki, kuriem saskaņā ar mūsu valsts Satversmi esam uzticējuši šo atbildīgo darbu – Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpēc ievēlētā prezidenta leģitimitāti ne mirkli neapšaubu. Runa ir par ko citu.

Pārsteigumi un koalīcijas slepenas vai atklātas vienošanās ir pavadījušas mūsu valsts prezidentu vēlēšanas. Kurš no šiem elementiem gūs virsroku šodien, kad parlamentāriešiem būs jāizdara izvēle starp koalīcijas kandidātu, pieredzējušo juristu Egilu Levitu, opozīcijas – ZZS virzīto, sabiedrībā augstu vērtēto tiesībsargu Juri Jansonu un KPV LV iekšējo opozicionāru virzīto uzņēmēju Didzi Šmitu?

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu, par ko balsot trešdien gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, tomēr frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs žurnālistiem neatklāja, kāds ir pieņemtais lēmums.

Uzzini vairāk par izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem - Egilu Levitu, Juri Jansonu un Didzi Šmitu.

Ja man jāizvēlas starp izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, es noteikti dodu priekšroku Egilam Levitam. Un, ja dažs labs tagad ierunājas par morāli, tad man šķiet, ka tieši viņa profesionālisms būs tas, kurš neļaus Egilam, ja viņu izraudzīs par Valsts prezidentu, būt amorālam. Esmu vērojis šīs morāles un profesionālisma attiecības cilvēkos, un parasti (ne vienmēr) tās mani ir iepriecinājušas.

Neraugoties uz koalīcijas vienošanos par Egilu Levitu kā nākamo Valsts prezidentu, tiesībsargs Juris Jansons ir piekritis kandidēt uz šo augsto valsts amatu. Par viņa motivāciju, nepieciešamajām izmaiņām labā valsts pārvaldībā un politiskajā kultūrā Neatkarīgās intervija ar J. Jansonu.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome šodienas sanāksmē nemainīja Valsts prezidenta vēlēšanu datumu - tās notiks 29. maijā.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts un valsts tiesību speciālists Gvido Zemrībo intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par Saeimā iecerēto Valsts prezidenta apstiprināšanas procedūras būtību un riskiem tajā pārkāpt likumu, kā arī demokrātijas pamatprincipus.

Valdība otrdien, 21.maijā, aiz slēgtām durvīm lems par bijušo Valsts prezidentu apsardzes turpmāku nodrošināšanu, liecina valdības darbakārtība.

It kā nepietiktu ar dīvaino stīvēšanos ap datumu, kurā vajadzētu ievēlēt Valsts prezidentu, šo savdabīgo procesu vēl interesantāku padarījis Saskaņu pārstāvošais Carnikavas pašvaldības deputāts Jānis Leja. Viņš augstajam amatam virza bijušo Latvijas Zaļās partijas biedru Valentīnu Jeremejevu, kurš pirms Saeimas vēlēšanām piesaistīja sabiedrības uzmanību ar homofobiem izteicieniem.

Līdz pēcpusdienai Valsts prezidenta amatam izvirzīti trīs kandidāti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

Saeimas Prezidija lēmums rīkot Valsts prezidenta vēlēšanas 29.maijā un neskatīt 34 opozīcijas deputātu priekšlikumu Valsts prezidenta vēlēšanas rīkot 5.jūnijā izskatās pēc likuma pārkāpuma, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Saeimas Prezidijs ceturtdien nolēma, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 29.maijā, un līdz šim savu gatavību kandidēt tajās pauduši trīs pretendenti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

Partija "Saskaņa" savu Valsts prezidenta amata kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi, mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta amatam ceturtdien, 9. maijā, vienojās virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.