Valsts prezidents

Šodien 100 Latvijas pilsoņu vēlēs Latvijas Valsts prezidentu. Diemžēl šīs vēlēšanas par vēlēšanām var dēvēt vien nosacīti. Nav runa pat par to, ka tajās piedalīsies ārkārtīgi niecīga tautas daļa. Galu galā šie simt pilsoņi ir Saeimas deputāti un tātad mūsu priekšstāvji. Zināmā mērā – starpnieki, kuriem saskaņā ar mūsu valsts Satversmi esam uzticējuši šo atbildīgo darbu – Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpēc ievēlētā prezidenta leģitimitāti ne mirkli neapšaubu. Runa ir par ko citu.

Pārsteigumi un koalīcijas slepenas vai atklātas vienošanās ir pavadījušas mūsu valsts prezidentu vēlēšanas. Kurš no šiem elementiem gūs virsroku šodien, kad parlamentāriešiem būs jāizdara izvēle starp koalīcijas kandidātu, pieredzējušo juristu Egilu Levitu, opozīcijas – ZZS virzīto, sabiedrībā augstu vērtēto tiesībsargu Juri Jansonu un KPV LV iekšējo opozicionāru virzīto uzņēmēju Didzi Šmitu?

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu, par ko balsot trešdien gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, tomēr frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs žurnālistiem neatklāja, kāds ir pieņemtais lēmums.

Uzzini vairāk par izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem - Egilu Levitu, Juri Jansonu un Didzi Šmitu.

Ja man jāizvēlas starp izvirzītajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, es noteikti dodu priekšroku Egilam Levitam. Un, ja dažs labs tagad ierunājas par morāli, tad man šķiet, ka tieši viņa profesionālisms būs tas, kurš neļaus Egilam, ja viņu izraudzīs par Valsts prezidentu, būt amorālam. Esmu vērojis šīs morāles un profesionālisma attiecības cilvēkos, un parasti (ne vienmēr) tās mani ir iepriecinājušas.

Neraugoties uz koalīcijas vienošanos par Egilu Levitu kā nākamo Valsts prezidentu, tiesībsargs Juris Jansons ir piekritis kandidēt uz šo augsto valsts amatu. Par viņa motivāciju, nepieciešamajām izmaiņām labā valsts pārvaldībā un politiskajā kultūrā Neatkarīgās intervija ar J. Jansonu.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome šodienas sanāksmē nemainīja Valsts prezidenta vēlēšanu datumu - tās notiks 29. maijā.

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs, diplomāts un valsts tiesību speciālists Gvido Zemrībo intervijā Neatkarīgajai dalās pārdomās par Saeimā iecerēto Valsts prezidenta apstiprināšanas procedūras būtību un riskiem tajā pārkāpt likumu, kā arī demokrātijas pamatprincipus.

Valdība otrdien, 21.maijā, aiz slēgtām durvīm lems par bijušo Valsts prezidentu apsardzes turpmāku nodrošināšanu, liecina valdības darbakārtība.

It kā nepietiktu ar dīvaino stīvēšanos ap datumu, kurā vajadzētu ievēlēt Valsts prezidentu, šo savdabīgo procesu vēl interesantāku padarījis Saskaņu pārstāvošais Carnikavas pašvaldības deputāts Jānis Leja. Viņš augstajam amatam virza bijušo Latvijas Zaļās partijas biedru Valentīnu Jeremejevu, kurš pirms Saeimas vēlēšanām piesaistīja sabiedrības uzmanību ar homofobiem izteicieniem.

Līdz pēcpusdienai Valsts prezidenta amatam izvirzīti trīs kandidāti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

Saeimas Prezidija lēmums rīkot Valsts prezidenta vēlēšanas 29.maijā un neskatīt 34 opozīcijas deputātu priekšlikumu Valsts prezidenta vēlēšanas rīkot 5.jūnijā izskatās pēc likuma pārkāpuma, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Saeimas Prezidijs ceturtdien nolēma, ka Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 29.maijā, un līdz šim savu gatavību kandidēt tajās pauduši trīs pretendenti - koalīcijas virzītais Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzītais tiesībsargs Juris Jansons un dažu "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).

Partija "Saskaņa" savu Valsts prezidenta amata kandidātu nevirzīs, taču visus citus šim amatam pieteiktos pretendentus salīdzinās ar savu kādreizējo augstā amata kandidātu, mācītāju Pēteri Sproģi, mēģinot viņos saskatīt morālās vērtības.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti Valsts prezidenta amatam ceturtdien, 9. maijā, vienojās virzīt pašreizējo tiesībsargu Juri Jansonu.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās Latvijas Zemnieku savienības valde nolēmusi Valsts prezidenta amatam virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, informēja LZS un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Pašlaik neiezīmējas kādu opozīcijas partiju vai deputātu virzīts alternatīvs kandidāts Valsts prezidenta amatam, reizē partijas "KPV LV" atsevišķi opozicionāri vēl varētu apspriest iespējamo rīcību šajā jautājumā.

Līdz ar koalīcijas partiju vienošanos Valsts prezidenta amatam virzīt tikai vienu – Egila Levita kandidatūru, citiem ceļš uz augstāko amatu valstī varētu pavērties tikai negaidītu pavērsienu gadījumā. Iespēju, ka par nākamo Latvijas prezidentu kļūs Egils Levits, "Betsafe" bukmeikeri novērtējuši ar 85% varbūtību.

Līdz ar 2019. gada valsts budžeta stāšanos spēkā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa alga palielinājusies par 400 eiro, sasniedzot 5520 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pieauguši arī reprezentācijai atvēlētie līdzekļi gan Valsts prezidentam, gan arī premjeram un ministriem, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Koalīcija šodien turpinās mēģinājumus vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam.