Divi iemesli, kāpēc Levitu prezidenta amatā nevēlē šodien

 
©Oksana DŽADANA, F64 Photo Agency

Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, par savas kancelejas vadītāju izraugoties vēstnieku Andri Teikmani, jau sācis veidot savu biroju, bet opozīcija uzskata, ka valsts augstāko amatu E. Levits ieguvis, valdošajai koalīcijai ignorējot Satversmi. Ja strīds Latviju pazemojošā kārtā nonāktu Satversmes tiesā, koalīcijas argumenti par pretējo gan varētu būt pārliecinošāki. Vismaz Saeimas priekšsēdētāja par to nešaubās. «Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir jāatkāpjas no amata,» kategorisks ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņa sašutumu izraisījis Valsts prezidenta ievēlēšanas process, kura gaitā, viņaprāt, ignorētas 34 Saeimas deputātu tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot tās darba kārtību.

Ķīviņa aizsākums meklējams 9. maijā, kad, juzdama, ka koalīcijas virzītā E. Levita kandidatūra ir ložu droša, opozīcija izkaldināja vismaz pirmajā acu uzmetienā ģeniālu plānu, kā koalīciju piespiest panervozēt par lolotās kandidatūras ievēlēšanas izredzēm.

Proti, 34 opozīcijas deputāti parakstīja pieprasījumu Valsts prezidenta vēlēšanas rīko ārkārtas Saeimas sēdē 5. jūnijā - šodien. Saskaņā ar Satversmi vismaz 34 deputātu parakstīts pieprasījums par ārkārtas sēdi Saeimas prezidijam ir jārespektē un tā jāsasauc, nemainot tās darba kārtību.

Vismaz daļēji plāns nostrādāja tieši tā, kā iecerēts - koalīcija nervozi sarosījās, jo 5. jūnijā daudzi tās pārstāvji jau laikus bija ieplānojuši komandējumus. Nebija arī skaidrs, vai uz izdošanu kriminālvajāšanai gaidošais Saeimas KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs frakcijā tik ilgi spēs uzturēt disciplīnu un vienotu tās kodola atbalstu E. Levitam.

Tādēļ tajā pašā dienā, kad tika saņemts opozīcijas pieprasījums, tika sasaukta Saeimas prezidija sēde, kurā tā vairākums, ignorējot 34 deputātu valsts pamatlikumā balstīto pieprasījumu, lēma, ka Valsts prezidents ir jāvēlē 29. maijā, jo tad Saeimas sēdi var apmeklēt iespējami lielākais deputātu skaits.

Protams, opozīcijas pārstāvjiem tas nebija pieņemams, un tika aizsāktas diskusijas Saeimas Frakciju padomes sēdēs. Tajās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece visādi centās pārliecināt opozīciju, ka noturēt vēlēšanas 29. maijā ir visu interesēs, jo gadījumā, ja kaut kādu iemeslu dēļ prezidents tomēr netiek ievēlēts, atliek vēl pietiekami daudz likumā atvēlētā laika, lai to varētu paspēt. Likums nosaka, ka jaunais prezidents bija jāievēlē līdz 7. jūnijam.

Ja neskaita no Saeimas prezidija sekretāra Andreja Klementjeva izspiesto frāzi, ka kāds no opozīcijas, atsaucot savu parakstu, pieprasījumu padarīs par spēkā neesošu, ja prezidents tiks ievēlēts jau 29. maijā, rezultāta šīm sarunām nebija. Strīdnieki palika pie sava, bet prezidijs opozīcijas pieprasījumu joprojām nebija izskatījis.

Saprazdama, ka prezidija lēmums tomēr varētu nebūt pretstatāms 34 deputātu parakstītam pieprasījumam, koalīcija radīja jau 45 deputātu parakstītu pieprasījumu Saeimas ārkārtas sēdi vēlēšanām sasaukt 29. maijā. Šis dokuments jau dāvāja plašākus un, iespējams, juridiski korektākus instrumentus koalīcijas vēlmju realizācijai.

Situācijā, kad opozīcijas pieprasījums prezidijā joprojām netika skatīts, bet divas nedēļas vēlāk sagatavoto pieprasījumu tas izskatīja un tajā pausto vēlmi apmierināja, izsludinot ārkārtas sēdi 29. maijā, opozīcija, kas uzskata, ka pieprasījumi bija jāizskata rindas kārtībā un tās pieprasījuma apmierināšana otra dokumenta eksistenci padarītu par bezjēdzīgu, atteicās no A. Klementjeva piesauktās iespējas atsaukt parakstus. Šādi tā uzsver, ka Saeima, ievēlot Valsts prezidentu, rīkojusies nekonstitucionāli. «Ja kāds no mums atsauktu savu parakstu, tas kļūtu par līdzdalībnieku šai Satversmi pārkāpjošajai rīcībai,» saka J. Urbanovičs.

Rezultātā Saeimas prezidijs otrdien nonāca bezprecedenta absurda situācijā - bija jālemj par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, kurā lemtu par jautājumu, kas jau ir izlemts. Arī prezidija lēmumam nav precedenta - tas atteicās sasaukt Satversmē paredzētā kārtībā pieprasītu Saeimas ārkārtas sēdi.

I. Mūrniece skaidro, ka opozīcija, koncentrējoties uz pieprasījumu iesniegšanas secību laikā, pārāk šauri tulko Satversmi. Arī Saeimas Kārtības rullis nenosakot, kādā secībā prezidijam jāskata saņemtie pieprasījumi. Politiķe ir pārliecināta, ka Saeimas prezidijam jārīkojas, ņemot vērā arī 45 deputātu personificēto vairākuma vēlmi.

Opozicionāriem neesot pamata uzskatīt, ka viņu valsts pamatlikumā nostiprinātās tiesības nav ievērotas, arī cita iemesla dēļ. «Viņu konstitucionālās tiesības ir nevis sēdes sasaukšana pati par sevi, bet panākt kāda konkrēta jautājuma izskatīšanu,» norāda Saeimas priekšsēdētājas juridiskā padomniece Ina Kļaviņa. Tādēļ, ņemot vērā, ka opozīcijas dalībnieki ar savu klātbūtni un savu kandidātu Valsts prezidenta amatam uzturēšanu piedalījās vēlēšanu leģitimizācijā, var uzskatīt, ka opozīcijas konstitucionālo tiesību ievērošana ir neapšaubāma. Nobeigumā gan vēlreiz jāatgādina, ka vēlēšanas 5. jūnijā būtu daudz nervozākas gan pašai koalīcijai, gan tās favorītam E. Levitam.

 

Rīgas namu pārvaldnieks