Valsts prezidents

Latvijā nepieciešams domāt par valsts pārvaldes modernizāciju un likumdevēja lēmumu kvalitātes uzlabošanu, šodien preses konferencē par aizvadīto prezidentūras pirmo gadu sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Ņemot vērā, cik ātri Saeima likumā pārvērta Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu būtiski palielināt politisko partiju finansējumu no valsts budžeta un to, ka viņa ideja par Valsts padomes izveidošanu, kaut arī kritizēta, tomēr virzās uz priekšu, var pieņemt, ka pārredzamā nākotnē tiks atjaunots arī Satversmes 81. pants, kurš noteiktos apstākļos valdībai dod tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku.

Valsts prezidentam Egilam Levitam šodien paredzēta tikšanās ar Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) pārstāvjiem, lai izskaidrotu Latvijas nostāju saistībā ar Kristīnes Misānes lietu.

«Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs, mani sauc Anete, man ir divi dēli, no kuram vienam ir smagi funkcionāli traucējumi,» Valsts prezidentu Egilu Levitu uzrunā ne tikai Anete ar vīru Miķeli, bet arī Vineta un Ēriks, Sanda, Jana, Evita, Elīna, Ketija un Ēriks un citi vecāki, kuru ģimenēs aug bērni ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem.

Demokrātija un informācija ir vienas monētas divas puses, otrdien Parīzes Miera forumā un UNESCO ģenerālās konferences 40.sesijas atklāšanā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidenta kancelejas izdevumiem nākamgad plānots piešķirt par 818 tūkstošiem eiro vairāk nekā šogad, lielākoties, lai segtu atalgojuma pieaugumu darbiniekiem. Algas pieaugumu un lielākus reprezentācijas izdevumus, visticamāk, nākamgad tāpat saņems Valsts prezidents. Izdevumu pieaugums, nodrošinot Valsts prezidenta kancelejas darbu, gaidāms arī nākotnē, jo Ministru kabinets jau akceptējis šīs iestādes izdevumu pieaugumu par 0,5 miljoniem eiro gan 2021., gan 2022. gadā.

Valsts prezidents Egils Levits piedalās Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas "The Singer of Songs. On Cognitive Shemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs" atvēršanas svētkos.

Cīņā ar demokrātijas un brīvības apdraudējumiem īpaši nozīmīga ir iedzīvotāju ticība likuma varai, kā arī pareiza tās interpretācija, šādu viedokli piektdien notiekošajā "Rīgas Drošības forumā" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Administratīvās tiesas ir godam paveikušas savu darba daļu, lai Latvijas tiesisko sistēmu varētu uzskatīt par integrālu Rietumu tiesību sistēmas sastāvdaļu, šodien administratīvo tiesu jautājumiem veltītajā pasākumā pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Egils Levits ir uzkrājis 298 015 eiro, bet finanšu instrumentos ieguldījis 884 981 eiro, liecina Levita valsts amatpersonas deklarācija, kuru viņš iesniedzis, stājoties Valsts prezidenta amatā.

Valsts prezidents Egils Levits savā darbībā būs aktīvs iekšpolitikā un ārpolitikā, jo jau pirmajā prezidentūras mēnesī viņš ir ticies ar daudziem cilvēkiem un acīmredzami prezidenta viedoklī ieklausās, jo tas ir skaidrs un izvērtēts, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, līdzšinējais Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir "tukša un samērā nemājīga būve", to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".

Iepriekšējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa biroja darbiniekiem kompensācijās izmaksās 83 405 eiro.

Valsts prezidenta Egila Levita runā, ko viņš teica, stājoties amatā, iezīmējās vēlme līdzināties Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem, šādu viedokli pauž sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien jaunajam Valsts prezidentam Egilam Levitam novēlēja auglīgu darbu, spēku un izturību, stājoties jaunajā amatā.

8. jūlijā svinīgo zvērestu dos jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Inaugurācijas dienā notiks ne vien Saeimas svinīgā sēde, bet arī ziedu nolikšana pie Latvijas Republikas pirmā prezidenta - Jāņa Čakstes - pieminekļa, uzruna tautai, svinīgā Rīgas pils atslēgu nodošanas ceremonija un sarīkojums Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Pieslēgumus notikumiem visas dienas garumā nodrošinās Latvijas Televīzija.

Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits no šodienas ir pametis Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatu.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, par savas kancelejas vadītāju izraugoties vēstnieku Andri Teikmani, jau sācis veidot savu biroju, bet opozīcija uzskata, ka valsts augstāko amatu E. Levits ieguvis, valdošajai koalīcijai ignorējot Satversmi. Ja strīds Latviju pazemojošā kārtā nonāktu Satversmes tiesā, koalīcijas argumenti par pretējo gan varētu būt pārliecinošāki. Vismaz Saeimas priekšsēdētāja par to nešaubās. «Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei ir jāatkāpjas no amata,» kategorisks ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņa sašutumu izraisījis Valsts prezidenta ievēlēšanas process, kura gaitā, viņaprāt, ignorētas 34 Saeimas deputātu tiesības sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, nosakot tās darba kārtību.

Politiķi līksmo par jauno kārtību, kas tagad nosaka Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu. Cik jauki, cik labi, cik caurspīdīgi un godīgi tas nu ir. Lūk, Egils Levits tagad ir ievēlēts atklāti, un kāda laime caur to ir atnākusi.

«Savādi, ka šoreiz Valsts prezidenta ievēlēšanu nepavada ierastie ķengu komentāri...» – šādi un līdzīgi ieraksti parādījās sociālajos tīklos. Latviskajā publikā tradicionālo ķengu bija visai maz, bet ne jau tāpēc, ka interneta publika pēkšņi būtu kļuvusi izglītotāka un pieklājīgāka. Nē. Īsti neatradās kam piekasīties – topošajam prezidentam aiz muguras nestāvēja nedz zoodārzs, nedz mazisks intrigu tirgus. Vismaz ne tāds tirgus, ko viena otra prezidenta ievēlēšanā varēja saskatīt pat pusakls vienacis.