Levits: Tieslietu akadēmijas pastāv citviet un tāda nepieciešama arī Latvijā
Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.
Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.
Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.
Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.
Tāpat Valsts prezidents piekrīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumam veicināt tieslietu izglītību.
"Nepieciešams pastāvīgi obligāti mācīties un attīstīt savu izglītības līmeni. Tie nevar būt kursi, bet šeit ir nepieciešama institūcija," pauda Levits piebilstot, ka tieslietu akadēmijas pastāv citviet un tāda nepieciešama arī Latvijā.
Jau pirms Valsts kontroles un OECD secinājumiem Latvijas politiķi un likumsargi iepriekš diskutējuši arī par Nacionālās drošības akadēmijas izveidošanu. Vēl pērn rudenī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) pauda cerību, ka viņam izveidosies dialogs ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP) un uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) bāzes tiks izveidota Nacionālās drošības akadēmija.
Jau vēstīts, ka, lai arī noziedzīgo nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšana un iztiesāšana ir atzīta par valsts prioritāti, tomēr nevar apgalvot, ka šo noziegumu izmeklēšanas efektivitāte pēdējos gados būtu augusi, secināts Valsts kontroles izvērtējumā par noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu.
Revīzijā secināts, ka visās revīzijas izlasē iekļautajās izmeklēšanas iestādēs šīs specifikas kriminālprocesu uzkrājums pēdējos trīs gados lielākoties nav mazinājies un arī šīs kategorijas lietu iztiesāšana aizvien ieilgst.
Revīzijas apjomā iekļauto izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajiem kriminālprocesiem uz 2020.gada sākumu 63% kriminālprocesu bija vecāki par trīs gadiem un ievērojama daļa no tiem ir uzsākti pirms vairāk nekā desmit gadiem, tai skaitā daži kriminālprocesi ir uzsākti laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam.
Tāpat no revīzijas izlasē iekļautajām 27 krimināllietām, kas 2020.gada augustā vēl atradās iztiesāšanā, 56% kriminālprocesu ir uzsākti pēdējo septiņu gadu laikā, savukārt 44% kriminālprocesu ir vecāki par septiņiem gadiem, bet četros no tiem krimināltiesiskās attiecības nav noregulētas jau 12 gadus.
Revīzijā pausts, ka prokurori ir tie, kas pēc savas pārliecības ceļ valsts apsūdzību, un arī tiesā pierādīšanas pienākums ir prokuroram kā valsts apsūdzības uzturētājam, uz kuru pamatā gulstas visu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu. Turklāt tiesa ir ierobežota mainīt prokurora celtās un uzturētās apsūdzības saturu vai robežas - tiesa var atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību.