Valsts prezidenta Egila Levita uzruna gadumijā.
Dārgie tautieši!
Jauno gadu mēs vienmēr gaidām ar cerību, ka tas būs labāks, veiksmīgāks vai - vienkārši - laimīgāks.
Šodien mēs visi ceram beidzot pielikt punktu pandēmijas nomāktībai un nedrošībai. Pielikt punktu laikam, kas tik ļoti ierobežojis mūsu dzīvi, kas saduļķojis mūsu kopīgo publisko sarunas telpu ar naidpilnām putām.
Tomēr neviens nevar pateikt pandēmijas beigu datumu.
Bet mūsu dzīve notiek te un tagad. Un mēs esam raduši pārvarēt grūtības. Latvijas cilvēki to ir izcili pierādījuši.
Arī šai laikā mūsu uzņēmēji ir atraduši jaunus risinājumus un jaunus tirgus. Skolotāji ir apguvuši jaunas prasmes attālinātā izglītošanā. Par spīti atceltiem un pārceltiem koncertiem, izrādēm, izstādēm ir tapuši izcili kultūras notikumi, un tādi būs arī nākamajā gadā.
Tas no mums visiem ir prasījis daudz, bet arī devis jaunas zināšanas un iespējas.
Tomēr laikā, kad valsts sniedz saviem iedzīvotājiem vēsturiski vislielāko atbalstu, ir cilvēki, kuri zaudējuši darbu, uzņēmumi, kas pārtraukuši darboties, ģimenes, kuru nākotnes plāni ir sagrauti.
Tādēļ es aicinu valsti un pašvaldības būt redzīgākām, jo cilvēka dzīvi nevar ietilpināt birokrātiskās tabulās. Atbalsts ir jāsniedz ikvienam, kura dzīves pamatus ir saļodzījusi pandēmija.
Arī sabiedriskās organizācijas un brīvprātīgie ir nesavtīgi devušies palīgā tiem, kuri nonākuši grūtības.
Mūsu visu vārdā saku jums paldies!
Pandēmija, globalizācija, skarbi vēji starptautiskajās attiecībās - tas viss prasa no mums spēju ātri un racionāli reaģēt, nenovirzoties no sava ceļa, nepazaudējot savus mērķus.
Mēs esam attīstījuši savas spējas orientēties un rīkoties pareizi situācijās, kas kļūst arvien neparedzamākas. Spējas ar vēsu prātu strauji mainīgajos apstākļos saskatīt gan iespējas, gan briesmas. Spējas atšķirt īstenību no maldu pasaules. Izsargāties no šķietami vienkāršiem, bet aplamiem viltus risinājumiem. Dzīvot un apņēmīgi iet uz priekšu nedrošā pasaulē.
Tieši šīs spējas mums nākamajā un turpmākajos gados būs ļoti vajadzīgas.
Tas prasa nobriedušu pašapziņu un paļāvību. Gan katram cilvēkam, gan valstij kopumā. Mums jāspēj paļauties citam uz citu, vairot uzticību sabiedrībai un valstij.
Mūsu tautā ir senas tradīcijas apvienot spēkus pārbaudījumu laikos. Tā mēs radām drošību sev, savai ģimenei un valstij.
Mūs vieno Latvija un rūpes par to.
Jaunajā gadā es vēlu ikvienam Latvijā un latviešiem visā pasaulē redzīgumu, apņēmību un pašpaļāvību.
Laimīgu Jauno gadu!