Māra Kučinska valdība vakar bez apspriešanas pieņēma no divām iepriekšējām valdībām mantoto valsts pārvaldes uzlabošanas plānu izvērtējumu ar tādiem atzinumiem, ka «pēc publiskās pārvaldes efektivitātes rādītāja Latvijai ir lielāks progress, nekā pamatnostādnēs plānots, 2014. gadā sasniedzot vērtību 0,97, tādējādi sasniedzot 2020. gadam izvirzīto mērķi».
Valsts pārvaldes reformu plānus, kas paredz vairāku gadu laikā par 6% samazināt darbinieku skaitu, šoreiz varētu izdoties īstenot, jo šis tikšot noteikts par vienīgo ceļu, kā valsts pārvaldes iestādēs iegūt līdzekļus algu palielināšanai, šorīt LTV "Rīta panorāmā" stāstīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
isi ir ieinteresēti, lai valsts pārvalde būtu maza, efektīva un mazāk birokrātiska, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts pārvaldē nodarbināto skaits līdz 2020.gadam ik gadu tiks samazināts par 2%, paredz šodien ministru kabinetā atbalstītais valsts pārvaldes reformu plāns.
Optimizējot valsts pārvaldes birokrātisko aparātu, Valsts kanceleja ieplānojusi valsts aparātā likvidēt trīs tūkstošus reālu darba vietu un šādi ievērojami palielināt algas darbu saglabājušajiem. Tiesa, kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skeptiski vērtē iespēju, ka pie varas esošās partijas būs gatavas reformu sākt pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Ir sāktas praktiskas darbības valsts pārvaldes reformas sagatavošanai, kas dod pamatotas cerības, ka uzreiz pēc politiska lēmuma pieņemšanas varēs pāriet uz tās aktīvo fāzi, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Valsts pārvaldē strādājošie var rēķināties ar normētu darba laiku, sociālām garantijām, garantētu samaksu par darbu, kas pašlaik ir pat augstāka nekā vidējais atalgojums privātajā sektorā.
Īstenojot reformas valsts pārvaldē, jaunieceltais Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis paralēli ierēdņu skaita mazināšanai valsts pārvaldē domās par vairāku mazo valsts institūciju apvienošanu, tādējādi izvērtējot to eksistēšanas lietderību.
Valsts pārvaldes reformu plānu martā bija paredzēts apstiprināt valdībā. Tātad jāpieņem, ka šis plāns ir gatavs. Kāpēc tas mums pieejams vien aprakstošā, fragmentu līmenī?
Tirgus pētījumu kompānija RAIT šomēnes veikusi sabiedriskās domas aptauju par Ministru kabineta darbu un citastarp respondentiem vaicājusi, vai, jūsuprāt, valsts pārvaldē vajadzētu ļaut strādāt par dienesta noziegumiem tiesātām personām?
Valsts pārvaldes reformu plāna ceļa kartes apspriešanā saņemti 270 komentāri, priekšlikumi, iebildumi un viedokļi. Tik daudzveidīgi un brīžam pretrunīgi, ka grūti pat nosakāms virziens, kurā tālāk doties. Valsts kanceleja apņēmusies panākt vienošanos par būtiskākajām reformām un janvārī iet ar tām pie valdības.
Valsts kanceleja valsts pārvaldes reformu īstenošanai piedāvā piecus virzienus ar 18 darbībām, kas būtu jāīsteno tuvāko trīs gadu laikā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.
Valsts kanceleja ir pabeigusi darbu pie diskusiju dokumenta par iespējamām reformām valsts pārvaldē un tas tiks nodots apspriešanai, sarunā ar aģentūru LETA atklāja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Valsts pārvaldē trūkst komunikācijas tehnoloģiju speciālistu. Turklāt institūcijas savus resursus kiberdrošībai uzmanību pievērš tikai pēc nozīmīgiem incidentiem, liecina šodien valdībā skatītais ziņojums par "Latvijas kiberdrošības stratēģijas 2014.-2018.gadam" rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildes gaitu.
Pēc Ministru kabineta otrdienas vakara (vai, pareizāk sakot, nakts) lēmuma par visai šaubīga airBaltic investora – Ralfa Dītera MontāgaGirmesa – piesaisti un nākamajā rītā sekojošā satiksmes ministra Anrija Matīsa demisijas pieprasījuma žurnālisti dažādās variācijās uzdeva politiķiem un ekspertiem vienu jautājumu – vai visa šī jezga neliecina par sistēmiskām problēmām valsts pārvaldē.
Valsts pārvaldē plānotā reforma un ierēdņu mazināšana nenotiks kā krīzes gados, kad to skaits tika mazināts lineārā veidā, bet tā tiks rūpīgi izvērtēta, lai no pašreizējiem 11 000 ierēdņu valsts pārvaldē paliktu strādāt aptuveni 9000, šorīt intervijā "Rīta Panorāma" stāstīja Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš.