Valsts kancelejas direktors: katrai valsts iestādei noteiks atlaižamo darbinieku skaitu

Katrai valsts iestādei tiks noteikts individuāls atlaižamo darbinieku skaits, atzīst Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Valsts galvenais ierēdnis stāstīja, ka valsts pārvaldes reformas ietvaros joprojām tiek paredzēta valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšana, bet nepiemērojot vienu procenta likmi visām iestādēm, kā to piedāvāja iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Citskovskis rosinās valsts iestādes izvērtēt nepieciešamību pēc patlaban aktuālajām vakancēm, kā arī katrai iestādei tiks noteikts savs procents, par cik būtu samazināms štats.

"Valsts pārvaldē patlaban ir apmēram 3500 vakanču. Valsts kanceleja rosina izvērtēt, cik no šīm vakancēm tiešām ir nepieciešamas un no cik vakancēm var atteikties. Ministrijas jau ir paudušas gatavību samazināt zināmu vakanču skaitu. Savukārt, runājot par nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē, ir jāsaprot, ka nevar mazināt darbinieku skaitu matemātiski, piemēram, par konkrētu procentu. Tas ir krīzes risinājums, kad 2008.gadā Valsts kasē nebija naudas, ko samaksāt ierēdņiem algas, tāpēc tika pieņemt lēmums samazināt skaitu matemātiski," stāstīja Valsts kancelejas direktors.

Par štata samazināšanu vēl notiks diskusijas ar ministrijām, kuru rezultātā mēģinās rast risinājumu par rīkiem, kā šo mērķi sasniegt. Citskovskim sola nepieturēties pie principa, ka jāatlaiž konkrēts cilvēku skaits visā valsts pārvaldē, jo tas parasti nozīmē, ka "pirmais tiek atlaists tas cilvēks, kurš sēž vistālāk no priekšnieka, tādējādi pirmie cieš vienkāršā darba darītāji kaut kur reģionos".

"Katrā ziņā es tagad negribu paust kaut kādus apgalvojumus par darbinieku samazināšanas skaitu, bet gribu skatīties, kā noritēs diskusijas. Skaidrs, ka jāiet uz samazinājumu, bet katra institūcija būs jāvērtē atsevišķi un jānosaka atšķirīgs atlaižamo procents," teica Citskovskis.

Ierēdnis skaidroja, ka kopumā reforma attiecas uz 58 000 valsts pārvaldē nodarbināto, tomēr jāņem vērā, ka trešdaļa no tiem ir ar speciālām dienesta pakāpēm - 5000 karavīri, 7000 policisti, 3000 robežsargi un ugunsdzēsēji. Viena no valsts prioritātēm ir aizsardzība un drošība, tāpēc Citskovskis neredz iespēju, ka šajā nozarē būtu iespējama darbinieku skaita samazināšana. Līdzīga situācija esot arī ar mediķiem.

Valsts kancelejas direktora ieskatā, ministrijām būtu jāsāk pārskatīt tās štata vietas, kas veic atbalsta funkcijas, piemēram, grāmatvedības un lietvedības pakalpojumus.

"Valsts kanceleja sākotnēji piedāvā pārskatīt tādas esošās atbalsta funkcijas kā grāmatvedība, personāla atlase u.c. saimnieciskās lietas. Piemēram, Valsts kanceleja pārskatīja algu grāmatvedības funkciju valsts pārvaldē un secināja, ka uz 58 000 valsts pārvaldē strādājošajiem ir 170 algu grāmatveži, turklāt mēdz būt būtiskas atšķirības tajā, cik darbinieku apkalpo viens grāmatvedis. Piemēram, ir gadījumi, kad viens grāmatvedis apkalpo 900 cilvēku, bet ir gadījumi, kad viens grāmatvedis apkalpo dažus desmitus darbinieku," informēja Citskovskis.

Valsts kanceleja kā pirmā ir pieteikusi veikt pilotprojektu, kā rezultātā no nākamā gada Valsts kancelejai, Valsts administrācijas skolai un Pārresoru koordinācijas centram grāmatvedības pakalpojumus nodrošinās Valsts kase. Tādējādi Valsts kanceleja varēs samazināt divas štata vietas. Citskovskis uzskata, ka līdzīgā veidā atbalsta funkcijas jāpārskata visās ministrijās un resoros, jo katra šāda secīga darbība nodrošinās ietaupījumu.

Tāpat Valsts kancelejas direktors iecerējis "nesodīt divreiz" tās iestādes, kas būs veikušas pārmaiņas pirms valsts pārvaldes reformas, kā piemēru minot Valsts ieņēmumu dienestu, kurā reformas tiek veiktas kopš pagājušā gada.

Jau ziņots, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa vadībā izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā tika ieteikts samazināt valsts pārvaldē strādājoši skaitu par 7-10% un celt algu griestus līdz 80% no privātajā sektorā maksātā algu apjoma.

Tādējādi valsts pārvaldē strādājošo skaits samazinātos par 7000, tiesa, liela daļa ir brīvās vakances, kuras Valsts kanceleja ieteica iesaldēt vai likvidēt. Savukārt reformas rezultātā augsta līmeņa darbinieku atalgojums sasniegtu 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Krieviņš pauda pārliecību, ka atalgojuma griesti attieksies uz visiem algu līmeņiem valsts pārvaldē.