Ir sāktas praktiskas darbības valsts pārvaldes reformas sagatavošanai, kas dod pamatotas cerības, ka uzreiz pēc politiska lēmuma pieņemšanas varēs pāriet uz tās aktīvo fāzi, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Citskovskis skaidroja, ka tuvāko divu nedēļu laikā ar koalīcijas partijām notiks diskusijas par reformu plānu. Viņš cer, ka šajā laikā visas puses spēs panākt vienošanos.
VK direktors atgādināja, ka reforma paredz trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%. Viņš apliecināja, ka ar katru ministriju notiks detalizētas sarunas, lai identificētu nodarbināto kategorijas uz kurām kadru samazināšana neattieksies. Jau ir skaidrs, ka tie ir karavīri, darbinieki valsts drošības iestādēs, piemēram, Satversmes aizsardzības birojā un Drošības policijā.
Vaicāts, vai ir prātīgi uzticēt kadru samazināšanu katrai ministrijai atsevišķi, jo tām var likties, ka ir vajadzīgi visi darbinieki, Citskovskis pauda cerību, ka sarunu rezultātā izdosies nonākt pie kopsaucēja. Turklāt ministrijām būs pieejamas vadlīnijas.
VK direktors skaidroja, ka efektivitātes problēmas ir visās ministrijās, līdz ar to kadru samazinājums skars visas jomas.
Attiecībā uz valsts pārvaldes pakalpojumu reformu, viņš norādīja, ka sākotnēji tiks identificēti un pārveidoti pieci populārākie - kritiskākie pakalpojumi. "Mums ir jāskatās, kā efektīvāk nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, piedāvāsim metodiku un atbalstu, būs vairāki pilotprojekti," teica Citskovkis.
Viņš piebilda, ka par algu palielināšanu valsts pārvaldē varēs runāt tikai tad, ja notiks reforma.
Jau ziņots, ka VK pārstāvji pirmdien prezentēja iecerētās reformas koalīcijas sēdē, kas bija pirmā politiskā līmeņa apspriede plānotajām izmaiņām. Pēc sēdes Ministru prezidents Māris Kučinski (ZZS) teica, ka VK pārstāvji iecerēto valsts pārvaldes reformu apspriedīs ar koalīcijas partijām un pēc divām nedēļām par šo jautājumu turpināsies saruna.
VK plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%.
Citskovskis iepriekš skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.