Valsts pārvaldes reformu plāna ceļa kartes apspriešanā saņemti 270 komentāri, priekšlikumi, iebildumi un viedokļi. Tik daudzveidīgi un brīžam pretrunīgi, ka grūti pat nosakāms virziens, kurā tālāk doties. Valsts kanceleja apņēmusies panākt vienošanos par būtiskākajām reformām un janvārī iet ar tām pie valdības.
Pārmetumus par izplūdušu un neefektīvu valsts pārvaldi ierēdniecība saņem jau gadiem ilgi, kaut gan lielā mērā tieši no politiķiem atkarīgs, kādai tai būt. Izmērs gan nav tā lielākā problēma - Neatkarīgā jau vēstīja, ka šis pārmetums tiek stipri pārspīlēts.
Lieliskie igauņi ir mīts
Rēķinot valsts pārvaldes lielumu pret iedzīvotāju skaitu, Latvija ar 2,9% atrodas 14. vietā ES dalībvalstu vidū. Savukārt pēc valsts pārvaldes lieluma pret strādājošo skaitu valstī Latvijai ir 12. zemākais rādītājs, tātad esam zem ES un arī Igaunijas vidējā rādītāja. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš spriež, ka Igaunijas izcilā pārvalde, kurai mums būtu jāpielīdzinās, patiesībā ir mīts:
«Vienīgais, kas igauņiem ir fundamentāli labāks nekā mums, tā ir prasme par sevi pastāstīt un palielīties.» Tāpēc reformu plānā vieta atvēlēta arī stratēģiskajai komunikācijai. Tomēr reputācijas uzlabošana ar sabiedrisko attiecību metodēm nebūs vienīgais līdzeklis pārvaldes efektivitātes veicināšanai. Par to tad arī mēneša garumā sprieduši valsts pārvaldes eksperti, darbinieki un līdzjutēji.
Viena no Valsts kancelejas piedāvātajām idejām ir «mazo un ļoti mazo valsts pārvaldes iestāžu efektivitātes izvērtēšana un radniecisko funkciju apvienošana». Kopā valdībai ir 19 punduriestāžu, kurās darbinieku skaits nepārsniedz 35 cilvēkus. Ir tādas, kur nav pat desmit darbinieku. Preses dienests vēsta, ka par šo priekšlikumu saņemti diametrāli pretēji viedokļi, sākot no simtprocentīga atbalsta, līdz kategoriskam nē.
1% efektivitātes
Atzinīgāk diskusijās vērtēts priekšlikums par «procesu standartizēšanu un vienotu pakalpojumu centru veidošanu atbalsta funkcijām». Te jāpaskaidro, ka neatkarīgi no izmēriem, gan lielām iestādēm, gan pundurīšiem vajadzīga grāmatvedība, personālvadība, IT pakalpojumi, šoferi utt. Taču vienā datorprogrammā, kabinetā vai mašīnas salonā iespējams apkalpot vairākas iestādes. Diskusijās par šo priekšlikumu īpaši aicināts domāt par procesu automatizāciju kā galveno reformu fokusu, izvērtējot, kurus pakalpojumus valsts var nodrošināt tikai elektroniski bez klātienes apkalpošanas iespējām.
Asāka diskusija veidojas par naudas lietām. Idejai par efektivitātes programmu ar 1% ikgadējo ietaupījumu, kas novirzāms motivācijas pasākumiem vai jaunām iniciatīvām, ir liela pretestība. Salīdzinājumā ar privāto sektoru valsts pārvaldē algas ir zemas, bet cilvēku mainība augsta. 2015. gadā darbu valsts aparātā pameta 17,2% darbinieku. Gandrīz piektā daļa. Tas, protams, negatīvi ietekmē iestāžu sniegumu. Ja nāksies likvidēt arī ilgstošās vakances, darbinieku motivēšanai naudas nebūs. Obligātais 1% ietaupījums, ko iestādes vadītājs drīkstētu paturēt iestādes vajadzībām, ja vien iestāde tiešām kļūst efektīvāka, šo problēmu vismaz daļēji risinātu. Tomēr diskusijās par priekšlikumu arī saskatīta taupīšanas pretruna ar efektivitāti un kvalitāti.
Mazo algu pārāk daudz
Attiecībā uz atlīdzības sistēmas pilnveidošanu saņemtajos komentāros vairākkārt uzsvērts, ka dažādās valsts pārvaldes iestādēs algas nepamatoti atšķiras. Tomēr lielākā sāpe valsts labā strādājošajiem ir tieši atpalicība no privātā sektora. Valdība definējusi, ka tai nevajadzētu pārsniegt 20%, taču realitātē atpalicība ir lielāka. Neatkarīgā jau rakstīja, ka valsts pārvaldē izplatītākās algu grupas ir 8. un 9., kur lielākās algas ir 672 un 765 eiro uz papīra. Tādas saņem 39,9% valsts darbinieku, bet 20% - vēl mazākas. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš vairāk gan uztraucas par valsts iestāžu vadītāju atalgojumu. Kompānijas Fontes vadības konsultācijas veikts pētījums rāda, ka jo augstāks amats, jo atpalicība lielāka. Lielākais priekšnieks 16. algu grupā valsts pārvaldē saņem vidēji 2431 eiro, kamēr privātajā sektorā 6310. Tāpēc uz augstiem amatiem nevarot savākt pietiekami nopietnu pretendentu klāstu. Arī uz kancelejas direktora vietu, pašu Krieviņu ieskaitot, bija pieteikušies tikai astoņi pretendenti. Taču vienlaikus - augstākā līmeņa vadītāju darba novērtējumā jābūt vienotiem kritērijiem, lai stiprinātu viņu atbildību par darba rezultātiem.
Diskusijas par reformām valsts pārvaldē decembrī turpināsies. Konsultācijās ar dažādām ministrijām, iestādēm, organizācijām un citām iesaistītajām pusēm valsts kanceleja apņēmusies panākt kopīgu izpratni par deviņām līdz desmit būtiskākajām reformām, kas īstenojamas tuvāko trīs gadu laikā. Janvāra beigās reformu piedāvājumu nodos valdības vērtējumam un gala lēmuma pieņemšanai.