Neticami: Valsts pārvalde kļūst aizvien lieliskāka
 
©F64

Māra Kučinska valdība vakar bez apspriešanas pieņēma no divām iepriekšējām valdībām mantoto valsts pārvaldes uzlabošanas plānu izvērtējumu ar tādiem atzinumiem, ka «pēc publiskās pārvaldes efektivitātes rādītāja Latvijai ir lielāks progress, nekā pamatnostādnēs plānots, 2014. gadā sasniedzot vērtību 0,97, tādējādi sasniedzot 2020. gadam izvirzīto mērķi».

Valdība apstiprināja informatīvo ziņojumu Par Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam un Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcijas īstenošanu. Valsts pārvaldes cilvēkresursus attīstīt bija novēlējis Valdis Dombrovskis, un attīstības pamatnostādnes apstiprinājusi Laimdota Straujuma. M. Kučinskis konstatējis, ka visi šie novēlējumi izpildīti un pārpildīti.

Informatīvais ziņojums sastāv no 70 numurētām rindkopām, kuras atkārto un variē šādus apgalvojumus: «Pamatnostādnēs izvirzītie publiskās pārvaldes efektivitātes un likumdošanas kvalitātes rādītāji sasniegti ātrāk, nekā plānots» (9);

«lielākā daļa pamatnostādnēs plānoto pasākumu ir uzsākti vai paveikti» (12);

«pēc likumdošanas kvalitātes rādītāja Latvijai ir labāks rezultāts par pamatnostādnēs plānoto, 2014. gadā sasniedzot ES dalībvalstu vidējo rādītāju» (16); «pamatnostādnēs izvirzītie publiskās pārvaldes efektivitātes un likumdošanas kvalitātes rādītāji sasniegti ātrāk, nekā plānots, kā arī koncepcijā noteiktie rīcības virzieni lielā mērā ir izpildīti» (65); tepat ievadā uzrādītā Latvijas pārvaldes vērtība 0,97 ņemta no ziņojuma 15. rindkopas.

Informatīvā ziņojuma un tā izvērtētie dokumenti ir pilnīgi hermētiski - bez jebkādas saskares ar realitāti, tāpēc nemaz nav iespējams apgalvot, ka reālajā dzīvē kaut kas nenotiek tā, kā dokumentos ierakstīts. Birokrāti 2013. un 2014. gadā bija ieplānojuši sasniegt tādus rādītājus, kādus saprot tikai viņi paši, tāpēc nav iespējams uzrādīt nekādus faktus un argumentus, ka īstenībā šie plāni ne tikai nav izpildīti, bet vispār nav pildīti. Šādu dokumentu aprite nav nekāds jaunums. Daudziem tagadējās Latvijas iedzīvotājiem tā atmiņā vēl no Padomju Savienības Komunistiskās partijas kongresiem, kuru materiālos ierakstītās frāzes pēc tam bija jāpārraksta, jāmācās tekoši nolasīt un pat zināt no galvas. Prasība uzlabot valsts pārvaldes iestāžu darbu un atskaites par valsts pārvaldes darba uzlabošanu bija neiztrūkstošs šādu dokumentu aprites jeb rituālu elements. Toreizējā darbošanās pagājušā gadsimta 70.-80. gadu versijā bija radījusi par sevi divus pretējus iespaidus, kas tomēr sadzīvoja vienu un to pašu cilvēku galvās. No vienas puses, ka šāda muļķošanās nevar pārāk ilgi turpināties, bet, no otras puses, ka manam mūžam ar to pietiks. Ļoti daudziem cilvēkiem patiešām pietika, bet nepietika tiem, kuru mūžs (precīzāk būtu runāt par darba mūžu, kas ne pārāk cieši ietilpst oficiāli noteiktā darbspējas vecuma rāmjos) nebija noslēdzies līdz 1990. gadam. Tas visiem bija liels pārsteigums, kura aptveršana daudziem prasīja vēl vairākus viņu turpmākās dzīves gadus.

Vakardiena sākās ar atskatu arī nesenākā pagātnē. M. Kučinskis LTV raidījumā Rīta panorāma atklāja savu viltību jeb, kā viņš teica, «vienīgo ceļu», kā tomēr samazināt ierēdņu skaitu. Izrādās, vajagot apsolīt, ka darbā palikušajiem ierēdņiem sadalīšot padzīto ierēdņu algas. Šo gudrību viņš pārņēmis no sava priekšteča Einara Repšes, kurš par to pašu teica, ka vajagot ierēdņos «pamodināt zvēru», kurš aprij citus «zvērus», t.i., ierēdņus. Tomēr ierēdņi izrādījās vēl viltīgāki un izskaitļoja, ka viņiem labāk samesties kopā un aprīt E. Repši.