Otrdien Ministru kabinets (MK) noraidīja visus 425 Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.
Par valsts budžetiem pirms to apstiprināšanas diskutē arī Igaunijas un Lietuvas parlamentos. Ar bažām jāraugās, vai, cik daudz un kurās jomās Latvija nākamgad vēl vairāk turpinās atpalikt no kaimiņiem. Salīdzinot triju valstu budžetu rādītājus, lien ārā Latvijas āža kāja – nemākam pelnīt, alkstam aizņemties un trallināt.
Tiesībsargs aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt, vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, informē Tiesībsarga biroja.
Valsts budžeta pieņemšana skaitās gada pats nozīmīgākais Saeimas politiskais lēmums. Ne velti negatīvs Saeimas balsojums par budžeta apstiprināšanu nozīmē valdības krišanu. Taču kāpēc jālieto vārds – “skaitās”? Vai tad tā nav?
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam - galīgajam - lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 360 priekšlikumu, aģentūra LETA noskaidroja Saeimas Preses dienestā.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 13,1 miljards eiro, bet izdevumi - 12,5 miljardi eiro, tādējādi veidojot 607 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 58,5 miljonu eiro pārpalikumu pērn deviņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Nākamā gada valsts budžeta plānā iespējamas vairs tikai nelielas un nenozīmīgas izmaiņas, intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).
Nākamā gada budžets ir ļoti augsta riska budžets, Saeimas debatēs par nākamā gada budžetu teica opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien vēl nenobalsoja par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam".
Satiksmes ministrijas (SM) nākamā gada budžets plānots 752,748 miljonu eiro apmērā, otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Ja nākamā gada valsts budžetu sāktu gatavot šodien, tad tik daudz tajā atļauties nevarētu. Saeimas deputātiem izskatīšanai nodotais budžets ir sastādīts pēc jūnija ekonomikas izaugsmes prognozēm, kas bija aktuālas, darbu pie dokumenta sākot. Tobrīd situācija tautsaimniecībā bija labāka nekā pašlaik. Valdības politiķi gan pagaidām nekādas korekcijas neplāno un ir apmierināti ar panākto kompromisu, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Līdzšinējās diskusijās par valsts budžetu redzams, ka ir piemirsts par iestāžu uzturēšanas izdevumu pārskatīšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).
Nākamā gada budžets ir drošības un konkurētspējas celšanas budžets, otrdien teica Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Saeimas Prezidija, Saeimas frakciju vadītāju un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu kopīgajā sanāksmē prezentējot likumprojektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2025. un 2027.gadam" un tā pavadošos likumprojektus.
Jaunam atbalsta instrumentam pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā paredzēts atvēlēt 32 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.
Valdība otrdien atbalstīja 2,51 miljonu eiro pārdali šogad un piecu miljonu eiro pārdali 2025.gadā Iekšlietu ministrijai (IeM) sešu ugunsdzēsības autocisternu ar pacēlāju un to komplektācijā esošo aprīkojumu iegādei.
Lielāko daļu jeb 84% Ekonomikas ministrijas budžeta 2025.gadā paredzēts tērēt uzņēmējdarbības konkurētspējas atbalstam, būvniecības un mājokļu politikas īstenošanai un atbalstam iedzīvotājiem, kā arī iekšējā tirgus uzraudzībai. Kopumā tas veidos 167,8 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) plānotais budžets.