Valoda

Kopš aprīļa pieaudzis to Ukrainas pilsoņu skaits, kas mājās runā ukraiņu valodā, un tagad tādu ir vairāk nekā puse ukraiņu, liecina trešdien publicētie aptaujas rezultāti.

Runas orgāni visiem ir vienādi, taču dzimtā valoda kontrolē to, cik labi cilvēks spēj izrunāt konkrētas skaņas. Tāpēc citu valodu pārstāvjiem bieži ir grūtības izrunāt latviešu mīkstos līdzskaņus – ķ, ģ, ļ, ņ, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja valodnieks un tulkotājs, profesors Andrejs Veisbergs, ziņo portāls "LSM".

Būtisku sašutumu sociālajos tīklos un sabiedrībā izsaucis aizvadītajā nedēļā Valsts valodas centra paustais par atsevišķu vārdu lietošanu. Centrs atzinis, ka vārdus “nēģeris”, “krievs”, “aziāts” uzskata par neitrāliem vārdiem un pieļauj to lietošanu komunikācijā, bet “Kantar TNS” aptaujā TV3 raidījumā "900 sekundes" noskaidrots, ko par to lietošanu domā iedzīvotāji.

Saeimas dienaskārtībā nav jautājums par grāmatu rediģēšanu, vārdu izņemšanu vai aizliegto vārdu saraksta veidošanu, taču ikvienam, lietojot kādu vārdu, vajadzētu domāt, kā to uztver citi cilvēki, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).

Mikroblogošanas vietnē Twitter īstu vētru sacēlis, kādas iedzīvotājas ieraksts, kura pauž neizpratni, kāpēc vārds "krievs" jebkad bijis uzskatāms par aizskarošu.

Aizdomās par viltotu valsts valodas apliecinošu dokumentu iesniegšanu Taksometru vadītāju reģistrā sākti kriminālprocesi pret 33 taksometru vadītājiem, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Neraugoties uz būtiskiem trūkumiem, Valsts prezidents Egils Levits tomēr izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka valsts valodas lietojuma prasības studiju programmās, izriet no publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

ANO darbs bažīties, mūsējais – mierināt. Tā īsumā raksturojama Izglītības un zinātnes ministrijas attieksme pret Apvienoto Nāciju Organizācijas izplatītajām rekomendācijām ieviest Latvijas skolās divvalodību. Nekādas izmaiņas saistībā ar valodas politiku izglītībā netiek plānotas.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka digitālās tehnoloģijas ir mainījušas viņu rakstības stilu un viņi biežāk lieto emocijzīmes, anglicismus, kā arī nepievērš uzmanību garumzīmju, mīkstinājuma zīmju un pieturzīmju lietošanai, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktais pētījums.

Aizvadīto piecu gadu laikā ir pieaudzis latviešu valodas pratēju un lietotāju īpatsvars Latvijas mazākumtautību pārstāvju vidū, un visizteiktāk tas redzams jaunākajās vecuma grupās, akcentēts "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.līdz 2027.gadam".

Vēl līdz jaunā gada 10.janvārim visi, kam rūp valodas lietas, aicināti iesūtīt 2020.gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena pieteikumus!

Trešdien noslēdzās valodas daudzināšanas akcija "Mans latviskākais vārds", kuras balsojumā par latviskāko tika izvēlēts vārds "rupjmaize", noskaidrots Latviešu valodas aģentūrā.

No 25.septembra Latviešu valodas aģentūra (LVA) sāk valodas akciju "Mans latviskākais vārds", kurā aicināti piedalīties visi, kas prot vai vēl tikai apgūst latviešu valodu.

Valodnieki pagaidām nav spējuši vienoties par termina angļu valodā "jet lag" atbilsmi latviešu valodā, liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas publiskotie pērnā gada sēžu protokoli.

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja Nacionālā teātra ekspozīcijā notika Annas Kuzinas grāmatas "Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca" atvēršana un saruna ar autori, zinātnisko redaktori Ievu Zuicenu, apgāda "Madris" vadītāju Skaidrīti Naumovu, aktieriem Indru Burkovsku un Raimondu Celmu, Rīgas Doma kora skolas audzēkni Patriku Tabaku, Latvijas Kultūras akadēmijas drāmas un tekstu studijas studentiem. “Aptrollēts”, “ārtecis”, “gumdīt”, “jodene”, “melsin”, “panzalēt”, “šķaids, “veķēt”, “žarta” ir tikai daži vārdnīcā ietvertie latviešu vārdi, kuru skaidrojums ne vienam vien sagādās pārpratumus un nesapratni, bet tāpēc jau ir vārdnīca un brīnišķīgais Rūdolfa Blaumaņa teksts novelēs, stāstos, dzejoļos, drāmās un komēdijās. Rūdolfa Blaumaņa valoda ir nepārejoša vērtība, nekādi satricinājumi to nespēja un nespēs “saģiftēt” un “salampāt”, tāpēc būsiet gaidīti unikālās grāmatas “Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca” Goda svētkos, kurus vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš.

Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītība, tostarp pirmsskolas, Latvijā ir jānodrošina valsts valodā. Diemžēl ne vienmēr tas tiek ievērots, un vietu trūkuma dēļ latviešu dārziņā bērniem nākas apmeklēt grupiņu krievu valodā, jo tur ir vairāk brīvu vietu. It īpaši tas attiecas uz Rīgu un Daugavpili, kur ir visvairāk mazākumtautību dārziņu. Pašvaldības norāda, ka visās pirmsskolas iestādēs būs grūti nodrošināt programmas arī latviski, jo trūkst atbilstošu pedagogu. Turklāt tas prasīs papildu finansējumu.

Par 2019.gada vārda titulu sacentīsies tādi vārdi kā "stāvdrāzis", "tīkšķis", "domvedis" un citi, informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas pārstāve Ieva Kolmane.

2019.gada spārnotā teiciena titulam piedāvāts uz īsu brīdi Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja amatā ieceltā Eināra Giela novēroto zīmju apraksts, savukārt savārstījumu vidū ir arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas stāsts par "Pandoras lādi",

Valsts dzimšanas dienā Satversmes tiesa pasniegusi brīnišķīgu dāvanu tiem krievu un citu tautību bērniem, kuri mācās privātajās mazākumtautību skolās – arī viņiem būs tiesības un pienākums apgūt valsts izglītību valsts valodā.

Šodien koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un Zinātnes ministrijai.