Neraugoties uz trūkumiem, Levits izsludina grozījumus Augstskolu likumā

 
©AFP/SCANPIX/LETA

Neraugoties uz būtiskiem trūkumiem, Valsts prezidents Egils Levits tomēr izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka valsts valodas lietojuma prasības studiju programmās, izriet no publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Valsts prezidents atzinis, ka likumā ir būtiski trūkumi, tomēr izsludinājis tos, atsevišķā paziņojumā sniedzot sīkāku skaidrojumu savai rīcībai.

Prezidents atzīst, ka Saeima ar 8.aprīļa likumu ir pieļāvusi iespēju sašaurināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā, paredzot augstskolām noteikt plašākas iespējas svešvalodu lietojumam augstskolu un koledžu īstenotajās studiju programmās, nesabalansējot to ar konstitucionālo pienākumu nodrošināt pilnvērtīgu valsts valodas lietojumu visās dzīves jomās, tostarp augstākajā izglītībā un zinātnē.

Tajā pašā laikā Levits ir ņēmis vērā, ka Saeimas 8.aprīļa likumam "Grozījumi Augstskolu likumā" ir jāstājas spēkā 1.maijā, lai Augstskolu likumā neveidotos robs attiecībā uz valsts valodas lietojumu augstskolu un koledžu īstenotajās studiju programmās. Prezidents uzsver - ja jaunā Augstskolu likuma 56.panta redakcija 1.maijā nestātos spēkā un atbilstoši Satversmes tiesas (ST) lemtajam līdzšinējais regulējums zaudētu savu spēku, tad vairs nebūtu spēkā nekādi likuma noteikumi, kas nodrošinātu valsts valodas lietojumu privāto augstskolu īstenotajās studiju programmās. "Tas nopietni apdraudētu valsts valodas aizsardzību," skaidro valsts pirmā persona.

Prezidents uzsver, ka tas ir vienīgais iemesls, kādēļ viņš likuma grozījumus tomēr izsludinājis.

Levits norādīja, ka ST pērnā gada 11.jūnija sprieduma izpildei atvēlēja gandrīz gadu laika, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija attiecīgo likumprojektu iesniedza izskatīšanai Saeimā tikai šī gada 24.martā, lūdzot to atzīt par steidzamu.

Prezidents kritiski vērtē to, ka valodas un augstākās izglītības politikām principiāli svarīgu jautājumu valsts likumdošanas ceļā risina pēdējā brīdī steidzamības kārtībā.

Levits uzskata, ka steidzamības kārtībā ir teju neiespējami nodrošināt labas likumdošanas principam atbilstošu likumdošanas procesu, it īpaši, ja likumdevējam nepieciešams izlemt ST sprieduma izpildes jautājumu, kas skar komplicētus un visai sabiedrībai būtiskus jautājumus, un pieņemtais likums pavisam noteikti nav uzskatāms par labāko paraugu, kādā veidā likumdevējam vajadzētu izpildīt ST spriedumus atbilstoši labas likumdošanas principa prasībām.

"Šāds būtisks Latvijas valsts konstitucionālos pamatus un visu Latvijas sabiedrību skarošs jautājums nav risināms steigā, sliktā likumdošanas procesā cauri Saeimai izdzenot sliktu likumu. Nav redzams attaisnojošs iemesls tam, ka attiecīgie likuma grozījumi nav savlaicīgi sagatavoti, lai tos varētu apspriest pienācīgā likumdošanas procesā," norāda prezidents.

Levitu dara bažīgu tas, vai sasteigtajā likumdošanas procesā Saeima ir spējusi likumā ietvert nepieciešamos mehānismus latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas Latvijā lomas un prestiža pienācīgai nodrošināšanai augstākajā izglītībā un zinātnē.

Līdz ar likuma grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents nosūtījis vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, aicinot Saeimu un Izglītības un zinātnes ministriju augstskolu reformas gaitā stiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē. Levits arī ieteicis konkrētus priekšlikumus, kādā veidā tas nekavējoši būtu veicams.

Prezidents sagaida, ka jaunajā augstākās izglītības un zinātnes jomas tiesiskajā ietvarā, kas drīzumā tiks sagatavots, tiks ietverti konkrēti risinājumi, kas vienlaikus nodrošinās gan latviešu valodas kā zinātnes valodas izkopšanu un attīstību, gan kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību.

Levita ieskatā, ar likumu jāparedz latviešu valodas lietojuma apjoms augstākajā izglītībā, kas nodrošinātu pilnvērtīgu latviešu valodas lietojumu visās sabiedrības dzīves jomās un neapdraudētu latviešu valodas potenciālu nākotnē. Prezidenta ieskatā, likumdevējam jāparedz gudri un izsvērti risinājumi, ņemot vērā, ka latviešu valodai Latvijas valstī ir augsta vērtība.

Tāpat valsts pirmā persona norādījusi, ka pašam likumdevējam ar likumu ir jālemj par pieļaujamo svešvalodu lietošanas apjomu augstākajā izglītībā un zinātnē kā visai sabiedrībai būtisku jautājumu. Tādēļ, pēc prezidenta paustā, to nedrīkst atstāt pašu augstskolu izlemšanai, jo tad tā izlemšanu ietekmēs šauras augstskolas intereses.

"Ja par svešvalodu lietojumu lemj likumdevējs, tad tas savā lēmumā izvērtē visas sabiedrības intereses kopumā un ņem vērā latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo rangu. Protams, tas, vai šis nodrošinājums ir patiešām pietiekams, savukārt var tikt pārbaudīts ST," atzīmējis Valsts prezidents.

Levits uzsvēris, ka likumdevējam ir jānodrošina iespējas studiju procesā augstskolās un zinātniskajā darbā piesaistīt arī ārvalstu speciālistus, kuri savu darbu varētu veikt arī ES oficiālajās valodās. Tāpat svarīgi esot piesaistīt ārzemju studentus, norādījis prezidents.

Viņš atzīmējis, ka likumdevējam jēdzīgi jāregulē arī valsts valodas lietojums zinātniskajā pētniecībā. Pēc Levita paustā, zinātniskajiem pētījumiem primāri vajadzētu tapt un tikt publicētiem valsts valodā, īstenojot latviešu valodas kā zinātnes valodas potenciālu.

"Taču, ņemot vērā nepieciešamo mūsu zinātnieku līdzdalību starptautiskajā zinātniskajā apritē, rūpīgi izsvērtos izņēmuma gadījumos būtu iespējama un atbalstāma zinātniskā pētniecība arī tikai svešvalodās, it sevišķi eksaktajās zinātnēs. Tomēr pamatuzstādījums, ka latviešu valodai ir jābūt arī zinātnes valodai, paliek nemainīgs, un to var nodrošināt tikai zinātniskā pētniecība, kas tiek veikta latviešu valodā," paudis Levits.

Prezidents arī aicinājis nodrošināt Latvijas diasporas līdzdalību augstākās izglītības un zinātnes jomā, kvalificētiem speciālistiem ļaujot pretendēt uz darba vietām augstākās izglītības un zinātniskajās institūcijās, vērtējot viņu iegūtās zinātniskās kvalifikācijas pielīdzināmību Latvijā noteiktajām kvalifikācijām pēc būtības, nevis formāli.

Kā ziņots, Saeima 8.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījums Augstskolu likumā par valodas lietojumu visās augstskolās, nosakot, ka augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā.

Izmaiņas likumā tika veiktas pēc ST sprieduma, kas atcēla daļu regulējuma par valsts valodas lietojumu privātajās augstskolās. Tiesa secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Saeimas pieņemtie grozījumi paredz, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās Eiropas Savienības (ES) oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

ES oficiālajās valodās studiju programmas varēs īstenot, ja tas noteikts starpvalstu līgumos vai ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros vai, ja studiju virziena akreditācijas procesā visas studiju programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES oficiālajā valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas novērtējumu "labi" vai "izcili", kā arī tad, ja tās ir kopīgās studiju programmas.

Likuma mērķis ir izpildīt ST 2020.gada 11.jūnija spriedumā nolemto. Tiesa toreiz atzina Augstskolu likuma 56.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49.punktu, ciktāl šīs normas attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošu no 2021.gada 1.maija.

ST spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Kā norāda grozījumu autori, viena no būtiskākajām ST atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā, ir, ka Satversmes 112.pants neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šīs atziņas piemērojamas arī attiecībā uz augstāko izglītību.

Tādējādi no Satversmes 112. un 113. panta neizrietot arī tiesības prasīt sev vēlamā svešvalodā īstenojamu studiju programmu akreditāciju un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu šādas studiju programmas apguvi.

Vērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, par saudzējošāko un atbilstošāko mērķa sasniegšanas līdzekli var būt nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. "Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt un izvēlēties racionālāko risinājumu, īpaši tad, kad tiek analizēts, vai nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai," bija teikts likuma izmaiņu anotācijā.

Izmaiņas stāsies spēkā 1.maijā.

Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti iepriekš bija vērsušies pie Levita, lūdzot atdot parlamentam pārskatīšanai grozījumus Augstskolu likumā. Deputāti vēstulē Levitam pauda nostāju, ka grozījumi Augstskolu likumā ir pretrunā ar ST spriedumu, "kas norādīja uz pārmērīgiem svešvalodu lietojuma ierobežojumiem apmācībā privātās augstskolās".

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!