Pašvaldības: dārziņu latviskošana prasīs papildu pedagogus un naudu

 
©Egons Ansbergs/F64 Photo Agency

Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītība, tostarp pirmsskolas, Latvijā ir jānodrošina valsts valodā. Diemžēl ne vienmēr tas tiek ievērots, un vietu trūkuma dēļ latviešu dārziņā bērniem nākas apmeklēt grupiņu krievu valodā, jo tur ir vairāk brīvu vietu. It īpaši tas attiecas uz Rīgu un Daugavpili, kur ir visvairāk mazākumtautību dārziņu. Pašvaldības norāda, ka visās pirmsskolas iestādēs būs grūti nodrošināt programmas arī latviski, jo trūkst atbilstošu pedagogu. Turklāt tas prasīs papildu finansējumu.

Lai nostiprinātu likuma burtu, šobrīd Saeimas atbildīgajā komisijā izskata likuma grozījumus, kas noteiks kārtību, paredzot, ka katram bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, tiktu dota iespēja iegūt pirmsskolas izglītību valsts valodā. Līdz šim šis jautājums skatīts vairākās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs. Deputāts Raivis Dzintars skaidroja, ka šie grozījumi neliegs īstenot mazākumtautību pirmsskolas programmas. Taču tā galvenā rūpe ir, ka vecākiem, kas piesaka savu bērnu (no 1,5 līdz četru gadu vecumam) latviešu dārziņā, nereti nākas dzirdēt, ka brīvu vietu nav. Tā vietā tiek piedāvāts apmeklēt mazākumtautību bērnudārzu, jo tas biežāk nav piepildīts. R. Dzintars atgādināja, ka jau 1998. gadā Latvijā tika pieņemts likums, kas nosaka izglītības ieguvi valsts valodā, tāpēc nekas jauns netiek izdomāts, tikai nostiprināta prasība, kura diemžēl netiek pildīta. Tā nekādā ziņā neesot papildu funkcijas uzlikšana vietvarām. Tā ir tikai vajadzība stiprināt normu, kas uzliek pašvaldībai par pienākumu katrā pirmsskolas iestādē nodrošināt arī programmu latviešu valodā.

Aktīvi pret šādu Nacionālās apvienības priekšlikumu iebilst Latvijas Krievu mācībvalodas atbalsta asociācija (LAŠOR) un Saskaņas frakcija, apelējot pie mazākumtautību tiesībām demokrātiskā valstī iegūt izglītību (it īpaši bērna dzīves sākumposmā) dzimtajā valodā. Tika arī atgādināts, ka krievvalodīgo Latvijā ir 40%, bet Rīgā pat 50% un ka katrai pašvaldībai jāapzinās savu iedzīvotāju un nodokļu maksātāju vajadzības. Diemžēl šis jautājums tiekot virzīts, neargumentējot to ar skaitļiem un neievērojot vienlīdzības principu attiecībā uz tautām, kas dzīvo Latvijā. Jau tagad daļa pirmsskolas iestāžu vadītāju esot satraukti, ka nespējot pienācīgi izpildīt jaunās prasības pirmsskolas izglītībā attiecībā uz valsts valodas lietojumu. Tas samazinot mazākumtautības valodas apguves kvalitāti.

Deputāts Igors Pimenovs rosināja dārziņos nodrošināt latviešu programmu tikai tad, ja pēc tās ir pieprasījums. Ja vecāki to nepieprasa, tad nav vajadzības. Tāpat varētu mudināt pašvaldībām izanalizēt situāciju un apkopot datus, jo šobrīd var elektroniski pieteikt bērnu dārziņam, norādot arī - kurā programmā to grib sūtīt. I. Pimenovs akcentēja, ka tieši Rīgā un Daugavpilī, kur ir visvairāk krievvalodīgo bērnudārzu (attiecīgi 46 un deviņi), ir vislielākās problēmas ar pirmsskolas pedagogiem. Ja vēl nāksies atrast papildu skolotājus programmas īstenošanai latviešu valodā, tas radīs vēl vairāk vakanču.

Deputāts Edgars Kucins norādīja, ka pašlaik Daugavpilī trūkst 144 pedagogu, kuri varētu strādāt latviski. Attiecībā uz brīvām vietām krievu grupiņās - tādas esot 37. Viņš arī pastāstīja, ka viņa dēls mācās Daugavpils latviešu dārziņā, kur no 23 bērniem tikai daži mājās runā latviski, līdz ar to daudzi bērnudārzā runā krieviski. Tad kāda jēga esot tādai programmai, kas dzīvē nedarbojas?

Arī Latvijas Pašvaldību savienība vērsa uzmanību, ka šādas prasības atstās finansiālu ietekmi uz vietvaru budžetiem, tāpēc tās neatbalsta un uzsvēra, ka pašvaldībām esot jānodrošina izglītības iestādes pieejamība, nevis programmas.