Valoda

Vakar Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, kas paredz nodrošināt abonēto preses izdevumu piegādi 2020. gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim. Tas nozīmē, ka drukātās informācijas piegādes maksa nepieaugs.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst Veselības ministrijai par priekšlikumu ārstiem noteikt prasību obligāti spēt sazināties divās svešvalodās. Arodbiedrība šo prasību sauc par pārspīlētu. Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka prasība zināt svešvalodas jau ir noteikta standartā un to neviens negrasās atcelt.

Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST).

"Latvijas krievu savienības" organizētā "mazākumtautību skolu audzēkņu vecāku sapulce" aicinās Satversmes tiesu atcelt lēmumu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās.

Mazākumtautību skolu direktori atzīst: ar valodas reformu viegli neies, it īpaši tur, kur latviešu valoda ārpus skolas tikpat kā neskan. Vienīgais, kā panākt, lai valsts valodas prasmes uzlabotos, ir tās pamatīgāka mācīšana jau bērnudārzā.

Pirms kādiem diviem mēnešiem, pārslēdzot TV kanālus, nejauši pievērsu uzmanību diskusijai, kas notika Krievijas pareizticīgo TV kanālā SPAS. Diskusija bija par gaidāmo Ukrainas pareizticīgo baznīcas nodalīšanos no Krievijas pareizticīgo baznīcas, kurā piedalījās kāds visai agresīvs Krievijas Valsts domes deputāts, kam pretim viedokli pauda kāds reliģijas vēstures pasniedzējs, bet, tā kā pārraidei pieslēdzos tās vidū, tad uzvārdus nepiefiksēju.

Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 1.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Tiesa trešdien nevarēja skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima ("Mūsu partija") sūdzību par Valsts valodas centra (VVC) pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas prasmēm, jo pats mērs ir komandējumā Gruzijā, informēja Daugavpils tiesas priekšsēdētāja palīdze Aiga Trokša-Traško.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Darba likuma grozījumu projektu, kurā noteikts, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja tas neietilpst darba pienākumos.

Latvijas cietumos aptuveni 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Franču valodas nodarbību skaits, kas bēgļiem Francijā tiek piedāvāts centienos sekmēt viņu integrāciju, tiks dubultots, otrdien pavēstīja premjerministrs Eduārs Filips, norādot, ka turpmāk bēgļiem nodarbības tiks piedāvātas 400 stundu apjomā.

Latvijas televīzija atteikusies rādīt sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu klipu tādēļ, ka dažādu valstu Eiropas amatpersonas videofilmiņā runā angļu valodā.

Šodien Rīgā, Strēlnieku laukumā, uz kārtējo Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkoto protesta akciju pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā pulcējās vismaz 500 cilvēku. Jauniešu gan protestētāju vidū bija maz.

Valsts valodas centrs (VVC) prasības pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima (Mūsu partija) mandāta anulēšanu tiesā sniegs pēc tam, kad būs stājies spēkā galīgais lēmums par viņa valsts valodas lietojumu, informēja VVC.

Nedēļas nogalē, 2.jūnijā, Rīgā notiks kārtējā Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkotā protesta akcija pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, uzzināja partijā.

Izglītības reforma paredz, ka no 2021. gada 1. septembra vispārējā vidējā izglītība būs jāapgūst tikai latviski un arī pamatskolā mainīsies valsts valodas proporcijas. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pedagogiem plānoti atbalsta pasākumi – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Daļa vietvaru jau tagad iezīmējušas savu finansējumu šim mērķim.

Aprīļa sākumā Krievijas medijos tika izplatīta informācija par Krievijas Federācijas amatpersonu izteikumiem, kuros kļūdaini un tendenciozi interpretēti Latvijas parlamentā pieņemtie un Valsts prezidenta 1.aprīlī izsludinātie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Šī ir kārtējā reize, kad saskaramies ar Latvijas nomelnošanas un apmelošanas mēģinājumiem. Krievijas amatpersonas, kas pauž viedokli par grozījumiem Latvijas likumos, visticamāk nemaz nav iepazinušās ar reformas būtību, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Krievijas Valsts dome otrdien pieņēmusi paziņojumu, kurā nosoda Latvijas likumu grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, un aicina pret Latviju veikt īpašus ekonomiskus pasākumus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis svētdien izsludinājis grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Attiecīgā publikācija atrodama oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" 2.aprīļa laidienā.