Valoda

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja Nacionālā teātra ekspozīcijā notika Annas Kuzinas grāmatas "Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca" atvēršana un saruna ar autori, zinātnisko redaktori Ievu Zuicenu, apgāda "Madris" vadītāju Skaidrīti Naumovu, aktieriem Indru Burkovsku un Raimondu Celmu, Rīgas Doma kora skolas audzēkni Patriku Tabaku, Latvijas Kultūras akadēmijas drāmas un tekstu studijas studentiem. “Aptrollēts”, “ārtecis”, “gumdīt”, “jodene”, “melsin”, “panzalēt”, “šķaids, “veķēt”, “žarta” ir tikai daži vārdnīcā ietvertie latviešu vārdi, kuru skaidrojums ne vienam vien sagādās pārpratumus un nesapratni, bet tāpēc jau ir vārdnīca un brīnišķīgais Rūdolfa Blaumaņa teksts novelēs, stāstos, dzejoļos, drāmās un komēdijās. Rūdolfa Blaumaņa valoda ir nepārejoša vērtība, nekādi satricinājumi to nespēja un nespēs “saģiftēt” un “salampāt”, tāpēc būsiet gaidīti unikālās grāmatas “Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca” Goda svētkos, kurus vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš.

Vispārējās izglītības likums paredz, ka izglītība, tostarp pirmsskolas, Latvijā ir jānodrošina valsts valodā. Diemžēl ne vienmēr tas tiek ievērots, un vietu trūkuma dēļ latviešu dārziņā bērniem nākas apmeklēt grupiņu krievu valodā, jo tur ir vairāk brīvu vietu. It īpaši tas attiecas uz Rīgu un Daugavpili, kur ir visvairāk mazākumtautību dārziņu. Pašvaldības norāda, ka visās pirmsskolas iestādēs būs grūti nodrošināt programmas arī latviski, jo trūkst atbilstošu pedagogu. Turklāt tas prasīs papildu finansējumu.

Par 2019.gada vārda titulu sacentīsies tādi vārdi kā "stāvdrāzis", "tīkšķis", "domvedis" un citi, informēja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas pārstāve Ieva Kolmane.

2019.gada spārnotā teiciena titulam piedāvāts uz īsu brīdi Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja amatā ieceltā Eināra Giela novēroto zīmju apraksts, savukārt savārstījumu vidū ir arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas stāsts par "Pandoras lādi",

Valsts dzimšanas dienā Satversmes tiesa pasniegusi brīnišķīgu dāvanu tiem krievu un citu tautību bērniem, kuri mācās privātajās mazākumtautību skolās – arī viņiem būs tiesības un pienākums apgūt valsts izglītību valsts valodā.

Šodien koalīcijas sadarbības padomes sēdē, apspriežot Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, visas valdības partijas vienojušās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un Zinātnes ministrijai.

Vakar Saeima pieņēma grozījumus Pasta likumā, kas paredz nodrošināt abonēto preses izdevumu piegādi 2020. gadā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bijuši līdz šim. Tas nozīmē, ka drukātās informācijas piegādes maksa nepieaugs.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iebilst Veselības ministrijai par priekšlikumu ārstiem noteikt prasību obligāti spēt sazināties divās svešvalodās. Arodbiedrība šo prasību sauc par pārspīlētu. Savukārt Veselības ministrija uzsver, ka prasība zināt svešvalodas jau ir noteikta standartā un to neviens negrasās atcelt.

Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilst Satversmei, nospriedusi Satversmes tiesa (ST).

"Latvijas krievu savienības" organizētā "mazākumtautību skolu audzēkņu vecāku sapulce" aicinās Satversmes tiesu atcelt lēmumu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās.

Mazākumtautību skolu direktori atzīst: ar valodas reformu viegli neies, it īpaši tur, kur latviešu valoda ārpus skolas tikpat kā neskan. Vienīgais, kā panākt, lai valsts valodas prasmes uzlabotos, ir tās pamatīgāka mācīšana jau bērnudārzā.

Pirms kādiem diviem mēnešiem, pārslēdzot TV kanālus, nejauši pievērsu uzmanību diskusijai, kas notika Krievijas pareizticīgo TV kanālā SPAS. Diskusija bija par gaidāmo Ukrainas pareizticīgo baznīcas nodalīšanos no Krievijas pareizticīgo baznīcas, kurā piedalījās kāds visai agresīvs Krievijas Valsts domes deputāts, kam pretim viedokli pauda kāds reliģijas vēstures pasniedzējs, bet, tā kā pārraidei pieslēdzos tās vidū, tad uzvārdus nepiefiksēju.

Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 1.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.

Tiesa trešdien nevarēja skatīt Daugavpils domes priekšsēdētāja Riharda Eigima ("Mūsu partija") sūdzību par Valsts valodas centra (VVC) pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas prasmēm, jo pats mērs ir komandējumā Gruzijā, informēja Daugavpils tiesas priekšsēdētāja palīdze Aiga Trokša-Traško.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Darba likuma grozījumu projektu, kurā noteikts, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja tas neietilpst darba pienākumos.

Latvijas cietumos aptuveni 60% ieslodzīto nerunā latviešu valodā, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.

Francijas prezidents Emanuels Makrons vēlas panākt, ka franču valoda atkal kļūst par galveno Eiropas Savienības (ES) lietvedības valodu, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Franču valodas nodarbību skaits, kas bēgļiem Francijā tiek piedāvāts centienos sekmēt viņu integrāciju, tiks dubultots, otrdien pavēstīja premjerministrs Eduārs Filips, norādot, ka turpmāk bēgļiem nodarbības tiks piedāvātas 400 stundu apjomā.

Latvijas televīzija atteikusies rādīt sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” priekšvēlēšanu klipu tādēļ, ka dažādu valstu Eiropas amatpersonas videofilmiņā runā angļu valodā.

Šodien Rīgā, Strēlnieku laukumā, uz kārtējo Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkoto protesta akciju pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā pulcējās vismaz 500 cilvēku. Jauniešu gan protestētāju vidū bija maz.