Darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 1.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā.
Ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lieto valsts valodu, paredz jaunā Darba likuma redakcija.
Likums tagad paredz: ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas - visbiežāk krievu valodas - zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem.
Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei, norāda likumprojekta autori.
Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. To paredz Saeimā ceturtdien, 1.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas Darba likumā.
Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas.
Pārskatīts regulējums attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.
Mainīts arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējums gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja tas piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad darbinieks viena mēneša laikā varēs celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Darba devēju pārstāvji par grozījumu virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iepriekš norādīja, ka līdzšinējo regulējumu darbinieki nereti izmantojuši negodprātīgi, piemēram, gadījumos, ja atraduši citu darbu. Proti, atsaukšanās uz svarīgu iemeslu atlūgumā neprasa sīkāk paskaidrot uzteikuma iemeslus, bet ļauj neievērot viena mēneša uzteikuma termiņu un paredz atlaišanas pabalsta izmaksu, kas nav paredzēts citos gadījumos, kad uzteikuma iniciatīva nāk no darbinieka.
Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā celt prasību tiesā.
