Valdība šodien nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, paredz valdībā šodien skatītais "Informatīvais ziņojums par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā".
Topošās koalīcijas partija ''Progresīvie'' vēlas, lai nākamās valdības deklarācija būtu fokusēta, no konkrētiem uzdevumiem, izmērāmiem rezultātiem un vienotu redzējumu, kur valstij ir jāvirzās, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Pastāv cerības, ka ar jauno koalīciju, ko veidos "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie", tiks pārvarēta pie varas esošās valdības stagnācija, kaut gan tādas garantijas neviens nevar dot, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs Juris Rozenvalds.
Kamēr “Progresīvie” jau satiksmes ministra amatam virza vienu no saviem līderiem Kasparu Briškenu, tikmēr “Apvienotais saraksts” (AS) bikli gaida no valdības veidotājas Evikas Siliņas ("Jaunā vienotība") labvēlīgu atbildi uz viņai un potenciālajiem koalīcijas partneriem iesniegtajiem politiskajiem aicinājumiem un ieteikumiem.
Nedēļu pēc tam, kad Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosaucis valdības sastādītāju – Eviku Siliņu, skaidri izkristalizējušies jaunās valdības veidošanas principi. Pareizāk sakot, viens galvenais princips, jo, kā nebeidzu atkārtot – iemesls vienmēr ir viens. Visi pārējie ir tikai iegansti un māņu faktori, ar kuriem piesegt šo vienīgo, patieso iemeslu.
Iespējamo trīs partiju koalīciju praktiski vadītu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), nevis "Jaunā vienotība" (JV), tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Politikā ārkārtīgi reti notiek tieši tā, kā sākotnēji plānots. Parasti kaut kas nojūk, kāds maina sākotnējos uzstādījumus, kāds nepilda solīto, kāds ar kādu saplēšas vai viļas. Šoreiz viss notiek strikti, kā šā gada 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē runāts. Jaunā koalīcija ir tieši tā pati, kura toreiz nolēma atbalstīt “Vienotības” virzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Edgaru Rinkēviču – “Vienotība”, ZZS un “Progresīvie”.
Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) publiski paustais, ka "Nacionālā apvienība" (NA) nevēlas iesaistīties valdībā, neatbilst patiesībai, aģentūrai LETA uzsvēra NA politiķis Jānis Dombrava.
Jau pagājušo piektdien izkristalizējās jaunās valdības bāzes modelis. Trīs spēki –“Vienotība”, ZZS, “Apvienotais saraksts” – plus ceturtais – NA vai “Progresīvie”. Pirmdien “Vienotības” valdes sēdē bija plānots lemt, par kuru variantu izšķirties, taču galīgais lēmums tā arī netika pieņemts, jo pēc AS lūguma līdz trešdienas rītam tika noteikts oficiālu paziņojumu embargo. Tas gan nenozīmē, ka tiek apturētas arī neoficiālas konsultācijas.
Valdības veidošanas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka Ministru prezidenta amatam nominētā Evika Siliņa (JV) līdz septembra vidum izveidos valdību, tomēr cer, ka koalīcijas aprises taps skaidras jau nedēļas laikā.
Kā bija sagaidāms, Valsts prezidents šonedēļ valdības sastādīšanu uzticēja premjera kandidātei Evikai Siliņai no Jaunās Vienotības. Koalīcijas izveidei laika ir maz, jo oktobrī Saeima grib skatīt nākamā gada budžetu un nepieļaut pērnā gada scenāriju, kad ieilgušo valdības veidošanas sarunu dēļ, bija jāpieņem tehniskais budžets. Taču, vai izdosies vienoties par būtiski kvalitatīvāku koalīcijas sastāvu, vairāk stāsta "Nekā personīga" žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere.
48% “Neatkarīgās” aptaujas dalībnieku jau pirmajās desmit stundās pauda viedokli: šajā konkrētajā situācijā Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam valdību vajadzēja uzticēt veidot ar politiskām partijām nesaistītai personai.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības veidošanas oficiālās sarunas sāksies piektdien, 25.augustā, no rīta.
Piecu partiju koalīcijas izveidei ir mazs potenciāls, jo Nacionālā apvienība (NA) skaidri paziņojusi, ka viņi nekādā veidā nesaredz sevi vienā valdībā kopā ar "Progresīvajiem" (P), šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
"Apvienotais saraksts" (AS) kā visvienkāršāko variantu redz trīs partiju koalīciju, jo plašāku valdību izveidot būšot grūtāk, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Šonedēļ sāksies Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča konsultācijas ar parlamentā pārstāvētajām partijām par nākamās valdības izveidi. Pēc visu partiju uzklausīšanas prezidentam būs jāizvēlas, ko nosaukt par šīs valdības veidotāju.
Valdības izveidošanas gadījumā ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzdalību politiskā spēka prioritātes būs drošība, reģionu vienmērīga attīstība, lauksaimniecība, iedzīvotāju sociālā aizsardzība un birokrātijas mazināšana, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze.
Politiskajā vidē valda pārliecība, ka valdība jau gatava. Viss ritot pēc 10. maijā Ārlietu ministrijas sēžu zālē panāktās vienošanās. Tiek veidota “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS valdība. Lai arī formāli durvis it kā esot vaļā, faktiski nekādas papildu partijas (ar to domājot “Apvienoto sarakstu”) uz pīrāga dalīšanu netiek gaidītas.
Kamēr Rīgas pilī nav sākušās konsultācijas par jaunās valdības veidošanu, par tās aprisēm lielas skaidrības nav. Tomēr kuluāros kā ticamu min koalīciju, ko veidotu četri politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Progresīvie” un arī “Apvienotais saraksts”, vēsta "TV3 ziņas".