Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ieceres palielināt sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti Latvijā.
LM norāda, ka šobrīd esošā sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma neveicina sociālo pakalpojumu attīstību pēc vienotiem kvalitātes principiem. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav skaidras un vienotas izpratnes, ko nozīmē kvalitatīvs sociālais pakalpojums, kā arī nav skaidri definēti kvalitatīva sociālā pakalpojuma vērtēšanas kritēriji.
Lai arī Ministru kabineta noteikumi nosaka prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, taču nav definētas prasības attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem un pieredzi no klienta perspektīvas.
Līdz ar to ne vienmēr tikai tehniska sociālo pakalpojumu sniedzēju prasību izpilde nodrošina pozitīvu klienta pieredzi, kvalitāti un rezultātu sociālā pakalpojuma saņemšanas laikā, skaidro LM. Turklāt atšķirīgā pieeja un vienotas kvalitātes uzraudzības principu trūkums neveicina kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu klientiem un konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, kas būtu balstīta uz sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Rezultātā sociālo pakalpojumu kvalitāte var būtiski atšķirties starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.
Lai palielinātu sociālo pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, LM iecerējusi pilnveidot sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmu, tai skaitā izstrādāt vienotus sociālo pakalpojumu kvalitātes standartus, kvalitātes uzraudzības indikatoru kopumu un metodikas uzraudzības veikšanai gan valsts mērogā, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju līmenī. Tāpat tiks izveidota sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēma, tai skaitā efektivitātes kritēriju noteikšana un efektivitātes novērtēšanas apraksta izstrāde, valsts finansētajiem un valsts līdzfinansētajiem sociālajiem pakalpojumiem.
LM norāda, ka tiks veikta priekšizpēte par Latvijas un starptautisko praksi sociālo pakalpojumu uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas jomā, un to īstenos finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojumu sniedzējs, kas pēc tam izstrādās priekšlikumus kvalitātes uzraudzības sistēmas pilnveidei. Paredzēts, ka priekšizpētes laikā pakalpojumu sniedzējs organizēs vismaz divus pieredzes apmaiņas braucienus, kuros piedalīsies attiecīgā pakalpojumu sniedzēja personāls un projekta vadītājs un īstenošanas personāls. Viens no pieredzes apmaiņas braucieniem plānots uz Lielbritāniju, jo tā ir viena no Eiropas valstīm, kurā ir visaptveroši sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti, kas ir definēti no klienta pieredzes perspektīvas, un ir izstrādāti pakalpojumu uzraudzības un efektivitātes noteikšanas kritēriji, skaidro LM.
Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 7,2 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums - 6,12 miljoni eiro un valsts budžeta finansējums - viens miljons eiro.
Pasākumu plānots īstenot līdz 2028.gada beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gad beigām, aptverot visu Latvijas teritoriju.