Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Politika

VK nepiekrīt ierosinājumam par valdības automātisku atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā

© Gints Ivuškāns/MN

Ministru kabineta iekārtas likumā nedrīkst noteikt automātisku valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā, jo tas būtu pretrunā Satversmei un konstitucionālajiem principiem, šādu vērtējumu parlamentā izteica Valsts kancelejas (VK) pārstāvji, paužot nostāju, ka valdības atbildība normatīvi jau ir pietiekami regulēta.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien skatīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rosināto iniciatīvu, kuras mērķis ir grozīt Ministru kabineta (MK) iekārtas likumu un tajā noteikt, ka streika vienošanos neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos.

Pārstāvji no Labklājības ministrijas (LM) un VK sēdes laikā vairākkārt uzsvēra, ka normatīvajā regulējumā jau šobrīd visai detalizēti uzskaitīti visi gadījumi, kad valdībai būtu jāatkāpjas, turklāt ministram un MK amata pienākumu pildīšana nav iespējama bez Saeimas uzticības. Jautājumi par uzticības vai neuzticības izteikšanu reglamentēti arī Satversmē.

"Lai arī cilvēkiem, izmantojot Satversmē garantētās pamattiesības, ir iespēja izteikt savu viedokli par to, vai Ministru kabinets bauda tautas uzticību, tomēr šai izpausmei juridiski nav tiešas nozīmes, jo tikai Saeimas kompetencē ir nodotas tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru var saistoši novērtēt MK darbību vai bezdarbību," pauda VK pārstāvji.

Arī Streika likums, Saeimas Juridiskā biroja vērtējumā, jau tagad ir pietiekams, un nav pieļaujams "imperatīvi noteikt" likumā, ka streika vienošanas neizpilde nozīmētu valdības atkāpšanos.

Šāds vērtējums neapmierināja LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu - viņas ieskatā, "dzīvē viss ir savādāk". Piemēram, opozīcija var pieprasīt ministra demisiju ar pamatojumu, bet koalīcija "stabilitātes vārdā norīs to krupi", un ministrs paliks amatā. "Ja ir streiks nacionālā līmenī, kurā piedalās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un vienošanās ir fiksēta juridiski, tad kādam ir jāuzņemas atbildība," uzskata Vanaga.

LIZDA priekšsēdētājas paustajam pievienojās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Viņš uzsvēra, ka mērķis ir nevis panākt valdības demisiju, bet gan streika prasību izpildi. "Ja [vienošanās] nav izpildīta, tad arodbiedrībai un pedagogiem ir tiesības bez jebkādām iepriekšējām procedūrām atjaunot streiku, lai panāktu to objektīvo un pamatoto prasību izpildi," sacīja Baldzēns.

Tikmēr LBAS priekšsēdētāja vietnieces Gitas Oškājas vērtējumā, LIZDA iniciatīva norāda uz vairākām nepilnībām streika procedūrā. "Tiesības streikot ir ļoti būtiskas arodbiedrības un darbinieku tiesības. (..) Ja streika gaitā rodas jautājumi, kā darīt, tas nozīmē, ka likumā nav paredzēta skaidra procedūra," pauda arodbiedrības pārstāve.

Saeimas komisija nolēma nosūtīt VK vēstuli ar lūgumu sniegt detalizētu atzinumu, kā risināt strīda jautājumus un kā konstatēt, vai streika prasības tiek pildītas. Tad šis jautājums tiks nodots atbildīgajai komisijai tālākai vērtēšanai.