Latvijā reģistrēti 4982 uzņēmumi, kuros vismaz 20% daļu pieder īpašniekiem no valstīm, kuras Latvija un Eiropas Savienība atzinusi par ārzonām vai kuras neatbilst starptautiski apstiprinātiem nodokļu caurskatāmības un informācijas apmaiņas standartiem, vienlaikus, starp šiem uzņēmumiem 3148 ir tādi, kuros daļas 100% apmērā pieder ārzonu īpašniekiem, liecina atvērto datu platformas "Okredo" maijā apkopotā informācija.
Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1666 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,5% jeb 224 uzņēmumiem vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.
Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 8826 jauni uzņēmumi, kas ir par 4,3% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī ir mazākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2004.gada, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.
Šogad Latvijas vērtīgākā uzņēmuma statusu ir ieguvusi AS "Swedbank Baltics", liecina "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais 2022.gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101".
Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu ir pārtraukuši plānotās investīcijas, vēsta auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) pārstāvji, atsaucoties uz vispasaules pētījuma "EY CEO Outlook Pulse" datiem.
Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā, liecina "Google" veiktais pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.
Ārvalstu investīcijas Latvijai esot nepieciešamas kā skābeklis. Tas it kā nav pat apspriežams. Jo vairāk investīciju, jo vairāk attīstības, un ikviens ārzemju investors ir brīnišķīgs atradums. Investori no Rietumiem iemāca latviešiem augstāku darba ražīgumu, padara eiropeiskākas darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecības, paver Latvijas ražojumiem ceļu uz tirgiem, kurus viņi pārzina labāk, utt.
Valdība otrdien atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.
Konkurences padome (KP) soda divus ar svētku noformēšanu saistītus uzņēmumus par dalību kartelī, ziņo Anna Karolīna Šaule, Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste.
Arvien biežāk parādās mēģinājumi izmantot gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan trešajās valstīs dibinātus uzņēmumus kā starpniekus norēķiniem vai preču piegādēm uz vai no Krievijas, lai apietu sankcijas, informē bankas "Citadele" pārstāvji.
Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas pirmajam "vienradzim" jeb jaunuzņēmumam, kas sasniedzis miljarda vērtību, drīzumā noteikti sekos nākamie, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) izpilddirektore Kristīne Tarvida.
Pietiek ar sadārdzinājumu tikai 30 procentu apmērā, lai pircēji pārtrauktu iegādāties uzņēmumu ražotos produktus vai sniegtos pakalpojumus, bažījas gandrīz puse Latvijas komersantu.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas biedri (LPUF) aicina valdību un Saeimu steidzami izstrādāt mehānismus pārtikas nozares atbalstam, informē federācijas pārstāvji.
Vairāki uzņēmumi pieteikušies Rīgas domei bez maksas palīdzēt organizēt padomju armijas pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, apstiprina Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PP) padomnieks Aleksis Zoldners.
Būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības, tādēļ tuvākajā laikā iespējams būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilnis, vēsta advokātu biroja "Loze & partneri" zvērināts advokāts Jānis Loze.
Pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji, kuriem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos, liecina "Lursoft" apkopotie dati.
61% respondentu Latvijā ir gatavs atteikties no Latvijā pieejamas preces vai pakalpojuma, ja nepiekrīt ražotāja vai pārdevēja pozīcijai attiecībā uz karu Ukrainā.
Vairākums Krievijas mazo un vidējo uzņēmumu norādījuši, ka izjutuši ietekmi, ko rada rietumvalstu noteiktās sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā, liecina valstī veikts pētījums.
Latvijas uzņēmumiem pašlaik ir jāaizmirst par Krievijas un Baltkrievijas tirgiem, to vietā orientējoties uz Rietumiem, saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.