Arvien biežāk parādās mēģinājumi izmantot gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan trešajās valstīs dibinātus uzņēmumus kā starpniekus norēķiniem vai preču piegādēm uz vai no Krievijas, lai apietu sankcijas, informē bankas "Citadele" pārstāvji.
Pēc bankā minētā, lai apietu noteiktās sankcijas, preces, piemēram, tiek piegādātas uz Kazahstānu vai Serbiju, taču īstenais gala saņēmējs atrodas Krievijā, vai arī izejmateriāli tiek iepirkti, piemēram, no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bulgārijas vai Tadžikistānas, bet to patiesā izcelsme ir Krievija, turklāt preces, iespējams, vēl vestas tranzītā caur Baltkrieviju vai citām valstīm.
Bankā norāda, ka šāda tendence ir nomainījusi iepriekšējos tipiskos gadījumus, kādi bija vērojami līdz 2022.gada jūlijam, kad norēķinu ķēde lielākoties sakrita ar gala saņēmēju vai pārdevēju.
Tāpat bankas "Citadele" pārstāvji skaidro, ka šāda situācija norāda gan uz pieņemto sankciju iedarbīgumu, gan arī uz Krievijas un tās patērētāju akūto nepieciešamību iegūt vai pārdot aizliegtās preces.
Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks skaidro, ka sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju noteikšanas mērķis ir ne tikai nosodīt ar vārdiem, bet arī ar konkrētām darbībām mazināt Krievijas spējas vest šo noziedzīgo karu, liedzot tai piekļuvi gan finanšu resursiem, gan kara vešanai un finansēšanai nepieciešamajām precēm, pakalpojumiem un tehnoloģijām. Tāpēc mēģinājumi apiet ES noteiktās sankcijas ir ne tikai krimināli sodāmi, bet arī sniedz atbalstu Krievijas pastrādātajiem noziegumiem pret Ukrainas tautu un valsti.
Pēc bankā paustā, viena no labākajām metodēm, kā novērst nejauša atbalsta sniegšanu Krievijas agresijai vai Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam, ir sadarbības partneru un visas piegādes ķēdes pilnvērtīga iepazīšana.
Bankas "Citadele" pārstāvji norāda, ka būtu jāpārliecinās, vai sadarbības partneris nav tikai aizsegkompānija, piemēram, slēpjot patiesos īpašniekus, ražotājus vai iepircējus aiz ārzonu kompānijām jeb ofšoriem vai citām sarežģītām īpašumtiesību vai piegādes ķēdēm. It īpaši tas uzskatāmi redzams gadījumos, kad starpnieki vai pat tikai viens starpnieks tiek izmantots bez acīmredzamas biznesa vajadzības, un tas patiesībā var norādīt uz pēdu jaukšanu.
Šādas un tamlīdzīgas shēmas apdraud leģitīmu uzņēmējdarbību, jo arī neapzināta iesaistīšanās sankciju apiešanas shēmās var radīt nopietnus sarežģījumus. Piemēram, samaksa par uzņēmēja jau piegādāto preci tiek iesaldēta, ja tiek konstatēts, ka patiesais gala saņēmējs ir pakļauts sankcijām.
Bankas "Citadele" pārstāvji arī norāda, ka bankas var pārtraukt sadarbību ar jebkuru klientu, ja pastāv aizdomas, ka tas ir iesaistīts sankciju pārkāpumos vai apiešanā. Tāpat arī bankām ir pienākums par visiem šādiem konstatētajiem gadījumiem ziņot atbildīgajām institūcijām, kā arī iesaldēt sankcijām pakļauto personu finanšu līdzekļus jebkurā aizliegtu darījumu ķēdes posmā.
