Uzkrājumi

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētājs Andris Spore pērn nopelnījis 524 173 eiro, liecina valsts amatpersonu deklarācija.

Saeimas deputāts Atis Labucis (JV) pagājušajā gadā atalgojumā saņēma 58 321 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Saeimas deputāts Mārtiņš Daģis (JV) pagājušajā gadā bezskaidrā naudā "Citadeles bankā" uzkrājis 146 000 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) pērnā gada izskaņā bezskaidrā naudā bija uzkrājis kopumā 83 147 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Latvijā 40% iedzīvotāju ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespējams veidot uzkrājumus un aizsargāt savas ģimenes finanses, tāpēc viņu finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas, aģentūrai LETA norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta pētījums.

Latvijā finanšu uzkrājumus veido 57% iedzīvotāju, aģentūru LETA informēja nebanku kreditētāja "4finance" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Latvijā 79% uzņēmēju biznesu sāk ar individuālajiem uzkrājumiem, taču pēdējo piecu gadu laikā ir augusi valsts un Eiropas Savienības fondu loma uzņēmumu finansēšanā, aģentūru LETA informēja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pārstāvji, atsaucoties uz veikto biznesa sācēju aptauju.

Pēdējā pusgada laikā 28% Latvijas iedzīvotāju samazinājušies naudas uzkrājumi, jo viņi bijuši spiesti sākt tos tērēt, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Latvijā uzkrājumus neveido vairāk nekā trešā daļa jeb 35% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji.

Latvijā nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 35% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem neveido uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Labklājības vai tikai izdzīvošanas izredžu dēļ ļoti gribas paļauties uz valdošo aprindu propagandu, ka aizejošais 2022. gads atstāj mantojumā dažus nākamgad atrisināmus pārpratumus, nevis sniedz aizvien nepārprotamāku liecību par tuvojošos ekonomisko katastrofu.

Katrs no mums ikdienā apzināti vai netieši veic darbības sava personīgā vai ģimenes budžeta pārvaldīšanai. Vai nu tā ir izdevumu apkopošana mēneša sākumā, izvēle veikalā starp dažādu cenu precēm vai naudas atlikšana nebaltai dienai - tie ir finanšu lēmumi, kuri ietekmē katra labklājību.

Ukrainā notiekošās karadarbības rezultātā finanšu vai pārtikas iekrājumus nebaltai dienai sākuši veidot 19% Latvijas sabiedrības, noskaidrots bankas "Citadele" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Ceturtā daļa iedzīvotāju Latvijā atzīst, ka pēdējā pusgada laikā viņu uzkrājumi ir samazinājušies, jo viņi bija spiesti sākt tos tērēt, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Latvijā 27% iedzīvotāju pirmajās divās nedēļās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apzināti sākuši veidot pārtikas uzkrājumus, lielākā daudzumā iegādājoties produktus ar ilgu derīguma termiņu, secināts "Benu aptiekas" aptaujā.

Uzkrājumu veidošana vairs nav tikai vidējās paaudzes privilēģija, ko var atļauties cilvēki ar stabilu darbu un pastāvīgiem ienākumiem. Luminor bankas apkopotie dati liecina, ka arvien biežāk par uzkrājumu veidošanu savu sapņu realizēšanai sāk domāt arī gados jauni cilvēki. Kad sākt uzkrāt un kā to darīt pareizi, skaidro Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.

Pandēmija ir veicinājusi mājsaimniecību uzkrājumu pieaugumu, tomēr ievērojami pieaugušas arī cenas, un tas nozīmē, ka, nemainot savus uzkrāšanas paradumus, iedzīvotāji pieaugošās inflācijas dēļ šogad riskē zaudēt daļu uzkrājumu vērtības, kas pielīdzināma ap 180 miljoniem no 9 miljardus eiro lielajiem uzkrājumiem, kuri tiek turēti banku kontos un depozītos. Pirkt akcijas, krāt pensijai vai investēt kriptovalūtā? Kādas ir jaunākās tendences, tipiskākās kļūdas un ieteikumi, kā racionāli veidot uzkrājumus, lai nezaudētu, bet vairotu uzkrāto naudu?

Teju katram piektajam iedzīvotājam (19%) ir izveidots drošības spilvens vismaz trīs mēnešalgu apmērā, liecina Swedbank apkopotā informācija. Tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā pērnā gada sākumā, pirms COVID-19 pandēmijas. Kopumā iedzīvotāji arī ikdienā sākuši krāt vairāk un aktīvāk - izmantojot Swedbank Krājrīku, klienti kopš 2020.gada maija uzkrājuši jau 85 miljonus eiro.

Izvēloties ieguldījumu veidu, sabiedrības vārdi vēl aizvien nesaskan ar darbiem. Kā liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja, par labāko ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata nekustamo īpašumu: tā norāda 41% aptaujāto, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā.

Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju savus naudas uzkrājumus nevēlas uzticēt ne bankām, ne citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izvēloties savus uzkrājumus glabāt mājās, skaidrā naudā, liecina AS Expobank sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat veiktās aptaujas dati.